20. jūnijā iznāca kārtējais Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesīša numurs. Piedāvajam arī Katolis.lv lasītājiem vienu no izdevumā ietvertajiem rakstiem, kas ir veltīts Baznīcas rūpēm par laulātajiem.
Jau trešo mēnesi dzīvojam ģimenei veltītajā gadā, kas atgādina mātes Baznīcas rūpes par ievainotiem pāriem viņu dažādās sāpīgās situācijās. Pret viņiem nav jāattiecas birokrātiski, gandrīz mehāniski, bet jāieiet cietēju dzīvēs.
Daudz dažādu iemeslu laulāto ievainotībai: psiholoģisku, fizisku, vides, kultūras, dažkārt cilvēka sirdij noslēdzoties mīlestībai katra iespaidoto grēku dēļ. Šie cēloņi dziļi un sāpīgi ievaino cilvēkus, kuriem Baznīca nedrīkst paiet garām, pagriežoties uz citu pusi. Baznīca, proti, ticīgie, kas dzīvo Svētajā Garā, sastopot ievainotos laulātos, vispirms raud un cieš līdzi. Tuvojas ar mierinājuma eļļu, lai dziedinātu; vēlas uzņemties sastaptās sāpes.
Tiecoties objektīvi pēc patiesības par ievainoto laulību, Baznīcai aizvien jābūt cilvēcīgi un garīgi tuvai cietējiem. Kanoniskās un juridiskās procedūrās Baznīca vienmēr tiecas pēc ievainoto ļaužu labuma, pēc patiesības par viņu mīlestību; Baznīca vēlas vienīgi uzturēt viņu taisnīgo un iecerēto laimi, kas ir gan visu cilvēku personīgs labums, pēc kura tie tiecas, gan arī vispirms Dieva rezervēta dāvana saviem bērniem. Baznīca rūpējas, lai kristīgo pāru laulība būtu tāda, kādu Jēzus to vēlējies. Svētais Pāvils šādu laulību pielīdzina Kristus vienotībai ar viņa Miesu Baznīcu, kuru mīl kā līgavu līdz pat sevis atdevei upurī uz krusta (sal. Ef 5: 21 – 33), lai īstenotos Tēva griba visu cilvēci darīt par Dieva saimi.
Ja arī kristīgos pārus laulība pilda ar prieku, kā arī cilvēcīgu un garīgu pilnību, šie pāri individuāli un kopā vienmēr aicināti iet ticības padziļināšanas ceļu Baznīcā un kopā ar Baznīcu, iet svētuma ceļu. Jaunajā Derībā kristīgā laulība ir ticības ceļš, ciešā vienotība, kuru piedzīvo laulātie kā mājas Baznīcas „balsti” (sal. Gaudium et Spes, 48 – 50; Familiaris Consortio, 39; Amoris Laetitia, 311). Laulāto kalpošana draudzēs izriet no šī ceļojuma Garā, no Gara gaismas, kas silda un apmierina cilvēka sirdi.
Draudzē un diecēzē ļoti vajag šādu laulāto kalpojumu, kura pamatā būtu Laulības sakraments; tas ir misiju kalpojums, sludinot, ka Kristus ir dzīvs un darbīgs; šis kalpojums dāsni aicina uz dzīvību jaunas radības, jaunus Dieva bērnus. Kristīgiem saderinātajiem nepietiek tiekties laulībā pēc labas integrācijas, psiholoģiskas, emocionālas attiecību kvalitātes, ņemot vērā arī plānošanu stabilai vienotībai nākotnē. Vajag sevī stiprināt un aizvien vairāk attīstīt savu aicinājumu būt par paraugiem citiem kā kristīgiem pāriem. Tas nozīmē kristīgā aicinājuma ietvaros attīstīt konkrēto laulāto aicinājumu kļūt par misiju mācekļiem, lieciniekiem par Evaņģēliju ģimenē, darba vietā un sociālā dzīvē, kur Dievs tos aicina. Tas ir aicinājums atklāt, cik skaisti ir piederēt viņam, pamatoti tiekties „aizvien vairāk” pēc dzīves un mīlestības, kas pasaulē atklāj Kristus piedāvāto kristīgo cerību.
Laulības sakramentā ietverto apustulisko un misiju mērķi norāda Dieva Vārds, Vatikāna II koncils un Baznīcas maģistērijs. Saderinātie var augt ar skatu uz šo apvārsni, stiprinoties lūgšanā, Euharistijā un grēksūdzē, patiesi rūpējoties viens par otru un apkārtējiem. Šajā aicinājumā uz laulāto apustulātu skaistu piemēru sniedz laulātie svētie Akvila un Priscila, kuri bija Pāvila draugi un līdzstrādnieki. Pats Dievs tos bija izvēlējis un aicinājis par šiem Pāvila līdzstrādniekiem.
Ģimenei veltīts gads lai palīdz laulātiem kļūt un būt par dzīvām, apustuliskām šūnām mūsu draudzēs, kurās laulātie līdzīgi Akvilai un Priscilai liecinātu par Evaņģēliju mūsdienu Latvijā. Svētais Gars arī šeit veiks savu darbu. Tad Baznīca atjaunotos un ģimenes aizvien vairāk liecinātu par Evaņģēliju.
Vēstnesītis Nr. 10 (382) 2021. gada 20. jūnijs.
