Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles jaunākajā „Vēstnesīša“ numurā vairāki raksti ir veltīti sinodālajam ceļam. Šajā rakstā tiek ieskicēts, kā sinodālā ceļa pieredze norisināsies Latvijā.
Svētdien, 17. oktobrī, sāksies vienreizēja pieredze katoļticīgajiem Latvijā un visā pasaulē. Piedāvāts vairāk apzināties un izvērtēt to, ka esam Dieva Tauta (sal. 2 Kor 6:16) nevis etniskā, bet visaptverošā vai katoliskā nozīmē.
Mēs atrodamies kopīgā ceļā, kā to izsaka grieķu vārdu salikums – sinodāls. Teoloģiski konkrētais ceļš izpaužas sekošanā Kristum viņa dibinātajā Baznīcā, kas ir Jaunās derības Dieva tauta, kas atrodas vēsturiskajā ceļā uz laiku beigām. Ar ko raksturīgs šis kopīgais ceļš šajā laika posmā? Gatavojoties uz Bīskapu sinodi 2023. gadā, pāvests Francisks rosina katrā diecēzē, draudzē un kopienā līdzdalību un dialogu šī kopīgā ceļa pieredzē, izvirzot konkrētus jautājumus padziļinātai izskatīšanai un izvērtēšanai.
Kā šī sinodālā jeb kopīgā ceļa pieredze notiks Latvijā? No oktobra līdz aprīlim katrā vietējā Baznīcā, proti, diecēzē un draudzēs tiks mēģināts iesaistīt šajā pieredzē pēc iespējas katru ticīgo, vispirms savā draudzē, tāpat arī kopienā, pie kuras jebkuras Baznīcas kārtas loceklis pieder. Dalīšanās šajā pieredzē iespējama katram, arī nekristietim un no Baznīcas dzīves attālinātam cilvēkam, ja tikai tiek atzītas kopīgās dalīšanās pamatievirzes. Dalīšanās kopīgā ceļa pieredzē īstenojas: atzīstot otru cilvēku par savu brāli vai māsu Jēzū Kristū; novērtējot sevī un citos svētā Gara dotas dāvanas; ieklausoties citos kā Dieva Tautas locekļos; konsultējoties ar citiem izvirzītajos jautājumos; pieņemot, ka Dievs var uzrunāt caur jebkuru pieredzi; pārdomājot kopīgās ceļa pieredzes izpausmes; cienot katra ceļa līdzdalībnieku un tā uzskatus; konstatējot pozitīvo un negatīvo reakciju kopīgajā ceļa pieredzē; daloties savā pieredzē ar citiem.
Kopīgā jeb sinodālā ceļā nav paredzēts: iesaistīties debatēs par Baznīcas ticības un morāles mācību; raksturot Baznīcas un valsts attiecības; izvērtēt konkrētas Baznīcas amatpersonas; izvirzīt draudzes un kopienas pastorālās problēmas; kritizēt, aprunāt un mācīt citus cilvēkus; mazināt uzticēšanās un dalīšanās gaisotni; nostādīt vienu otram pretī atbilstoši savām vēlmēm, uzstādījumiem un ideoloģiskiem vai politiskiem viedokļiem. Šo pieredzi apgūst visas Baznīcas kārtas, kuras pieder pie vienas Dieva tautas, kura savā uzticībā Jēzum Kristum un atbilstošā kristīgā dzīvē var ticībā uztvert un paust to, kas atbilstošs cilvēka individuālās un sociālās attiecībās ar Dievu.
Vai šajā kopīgajā ceļā varēs izteikties par jebkuru aktuālu jautājumu? Piedāvātas sekojoši desmit temati pie dalīšanās kopīgā ceļa pieredzē: ceļa līdzbiedri; ieklausīšanās; izrunāšanās; svinēšana; līdzatbildība misijā; dialogs Baznīcā un sabiedrībā; dialogs ar pārējām kristīgām konfesijām; autoritāte un līdzdalība; izšķiršanās un izlemšana; sevis veidošana kopīgā ceļā. Sinodālā ceļā svarīgi ir ieklausīties vienam otrā, taču tās nav demokrātiskas debates, drīzāk tā ir atvērtība Svētā Gara ierosmēm. Tā ir lielāka izpratne par jau esošo Baznīcas vēsturisko gaitu tieši tās saiknē ar cilvēku reālo ikdienu un vajadzībām. Sinodālo pieredzi pie katras sanākšanas vada viens cilvēks, kas nosaka dalīšanās tēmu, jautājumus, ievirza ieklausīšanos kopīgā ceļa mērķtiecībā, nodrošina katram iespēju izteikties.
Katras sanākšanas pieredzi būtu rakstiski jāprotokolē bez tiesībām kādam no klātesošiem veikt audio vai video ierakstus. Pie rakstiskas protokolēšanas netiktu minēti līdzdalībnieku vārdi, tiktu raksturota vienīgi pozitīvā reakcija, negatīvā reakcija un jaukta reakcija. Izvērtēšana attiecībā uz to, kas pieredzēts šajā sinodālā ceļā, notiek lūgšanas ietvaros, saskarsmē ar Dieva Vārdu, atveroties Svētā Gara ierosmēm.
Kas tad nodrošinās to, ka šis sinodālais ceļš notiek atbilstošā veidā? Bīskapam vietējā Baznīcā vai diecēzē, tāpat viņa pārstāvim – priesterim – draudzē ir īpaša atbildība par šo ieklausīšanās, dialoga un izvērtēšanas pieredzi. Kopīgais ceļš ir garīga pieredze, kurā jāļauj svētajam Garam mūs vadīt ar savu dievišķo iedvesmu. Šis ir kopsolis ar vispārējo Baznīcu, un reizē arī vietējās pieredzes un vajadzību apzināšana ar skatu uz nākotni. Šī pieredze lai vieš mums cerību uz Baznīcas atjaunotni!
Vēstnesītis Nr. 16 (388) 2021. gada 10. oktobris