Laikā, kad daudzi piedzīvo grūtības, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītis atgādina mums varbūt jau labi zināmos ieteikumus, kas ienestu kaut nedaudz miera šajā ikdienā.
Šajā laikā pieaug cilvēku satraukums, kad vairāk apzināmies cilvēku trauslumu, kad ekonomika, uzņēmējdarbība, darbs, ceļojumi, sports, kultūras pasākumi un pat dievkalpojumi kļūst ierobežoti telpas un kustību brīvībā. Baznīca ir tuvu upuriem un to ģimenēm, visiem veselības aprūpes darbiniekiem, kuri atrodas priekšējās rindās, palīdzot cietējiem.
Ārkārtējā situācija nereti liecina par nevienlīdzību sociāli ekonomiskā jomā: ekonomisko resursu, pieejamās veselības aprūpes, kvalificēta personāla un zinātnisko pētījumu ziņā. Sastopot šo nevienlīdzību, mums jājūtas un jādzīvo aizvien vairāk kā ģimenei, kurā viens saistīts ar otru, viens atkarīgs no otra. Katram cilvēkam, ticīgajam vai neticīgam, noder saprast brālības vērtību; to, ka esam saistīti viens ar otru. Ticības ietvaros solidaritāte kā vērtība izriet no mīlestības, kas gatava veidoties, palīdz otrā cilvēkā redzēt brāli vai māsu, kas nav izmantojama. Otrs ir mums vienlīdzīgs līdzdalībnieks dzīves kopībā, uz kuru Dievs visus vienlīdz aicina. Vajadzētu iemiesot solidaritāti kā vērtību. Cik daudzi gatavi riskēt ar savu veselību, lai palīdzētu citiem! Tie pauž Lieldienu noslēpuma nozīmi kā atdevi un kalpošanu.
Pieņemot Jēzus ciešanas līdz nāvei kā mīlestības dāvanu cilvēces labā, mēs varam pieņemt arī citus cietējus, kuri pauž Kristus ciešanas, īpaši tad, kad ļaunums prasa Labā samarieša rīcību, konkrētus tuvības žestus. Cietēji ir kā „žēlsirdības laboratorija”, kad daudzpusīgās ciešanas prasa dažādus žēlsirdības un aprūpes veidus. Katram būtu šajos apstākļos jo īpaši jāiestājas par lielāku labumu: atgūt dzīves nozīmi, uzvarēt bailes, nostiprināt cerību. Ja arī dažkārt nevar sanākt kopā uz Euharistiju, kā vēlētos; Dievs piedāvā bagātināšanās iespējas, jaunu paradigmu atklāšanu, atjaunotas personīgas attiecības ar viņu. Jēzus atgādina, ka var lūgt Tēvu noslēpumā un Tēvs, to redzot, dod atalgojumu (Mt 6: 6).
Lūgšana, īpaši ar Svētajiem Rakstiem, ir mūsu spēks un resurss. Atklāsim Dieva tēvišķību un to, ka esam bērni, kuriem jāizlīgst ar Dievu (2 Kor 5: 20). Lūgsim Dievu Tēvu, lai aug mūsu ticība, lai nenovēršamies no citiem, lai iegūstam „sirds gudrību” Svētajā Garā, kas atver citiem un palīdz citos redzēt Dieva attēlu. Politiskai un ekonomiskai varai jāņem vērā sociālā taisnība, jāatbalsta ekonomika un pētniecība. Lūgsim Svēto Garu apgaismot zinātnieku, veselības aprūpes darbinieku un valdības centienus. Uzticēsimies Jaunavas Marijas aizbildniecībai!
Vēstnesītis, Nr. 2 (395) 2022. gada 16. janvāris
