14. un 15. martā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Vatikāna vizītes ietvaros tikās ar pāvestu Franciksu un Svētā Krēsla sekretāru attiecībām ar valstīm Polu Ričardu Galageru, kā arī ar Svētā Krēsla Valsts sekretāra vietnieku Edgaru Penju Parru. Tikšanos laikā viens no svarīgākajiem tematiem bija Krievijas karš Ukrainā.
Kā ziņo Ārlietu ministrija, 14. martā ministrs tikās ar pāvestu. „E. Rinkēvičs pateicās par Romas katoļu Baznīcas un pāvesta stingri un principiāli pausto atbalstu Ukrainai un ukraiņu tautai. Ministrs uzsvēra, ka nepieciešams darīt visu, lai starptautiskā sabiedrība varētu nodrošināt humāno palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem,” ziņo ministrija. Tāpat ministrs uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai Latvija būtu drošībā, kā arī tiek sniegta palīdzība bēgļiem no Ukrainas, lasām Vatikāna Radio mājaslapas latviešu redakcijā. “Mēs nedrīkstam atteikties no tiem soļiem, ko esam veikuši kā Eiropas Savienība un kā NATO. Runa ir par sankcijām pret Krieviju, atbalstu Ukrainai visos iespējamajos veidos – no ieročiem līdz humānajai palīdzībai – un, protams, arī mūsu pašu reģiona, tai skaitā, Latvijas drošības stiprināšana. Tās ir trīs lietas, no kurām – ar vai bez draudiem ar kodolieročiem – mēs neatteiksimies,” apliecināja Latvijas ārlietu ministrs.
Tikšanās laikā E. Rinkēvičs sveica pāvestu Francisku devītajā gadadienā kopš ievēlēšanas par Romas katoļu Baznīcas galvu.
“Krievijas pieaugošie uzbrukumi apdzīvotiem rajoniem Ukrainā, tai skaitā civiliedzīvotājiem, stratēģiskajiem un humānajiem objektiem ir nepiedodami un jāpārtrauc,” uzsvēra E. Rinkēvičs 15. martā sarunās ar Svētā Krēsla pārstāvjiem. Tikšanās laikā ārlietu ministrs informēja, ka Latvija sniedz Ukrainai humanitāro palīdzību, kā arī turpinās uzņemt Ukrainas iedzīvotājus.
Ārlietu ministrija norāda, ka E. Rinkēvičs Svētā Krēsla sekretāram nodeva dokumenta kopiju par bīskapu Boļeslavu Sloskānu. Vēstuli 1955. gada 4. novembrī Latvijas sūtnis Kārlis Zariņš sūtīja Apvienotās Karalistes ārlietu dienestam, ņemot vērā, ka bīskaps B. Sloskāns varētu kļūt par pirmo latviešu izcelsmes svēto. “Vēstule attiecas uz cienījamo bīskapu Boļeslavu Sloskānu un satur īsu viņa biogrāfiju un ziņojumu par uzrunām latviešu sabiedrībai par viņa dzīvi Padomju Krievijā un Padomju Savienībā 1917.–1933. gadā, ko iezīmēja vajāšanas un ciešanas,” akcentēja E. Rinkēvičs.
KABIA; Foto: VaticanMedia
