Māsas Faustīnes “Dienasgrāmatas” latviešu izdevuma atvēršana

Rīt, 10. jūnijā, pl. 17, kinoteātra “Splendid Palace” Velvju zālē (Elizabetes ielā 61) notiks klostermāsas Faustīnes Kovaļskas “Dienasgrāmatas” izdevuma latviešu valodā atvēršanas svētki. Izdevumā ir apkopotas visas sešas māsas Faustīnes sarakstītās dienasgrāmatas burtnīcas, kā arī burtnīca ar nosaukumu “Mana gatavošanās Svētajai Komūnijai”.

Grāmatas redaktore ir Astra Feldmane, māksliniece – Laura Feldberga, vāka foto autors – Artūrs Banga, bet Sandra Virza uzrunāja Polijas grāmatu fondu, lūdzot atbalstu grāmatas izdošanā. Grāmatai latviešu valodā ievadvārdus ir sagatavojis Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs un māsa M. Elizabete Šiepaka no Marijas, Dieva žēlsirdības Mātes, kongregācijas.

Svētku pasākuma programmā būs uzrunas, tikšanās ar grāmatas radošo komandu, priekšlasījums par māsu Faustīni un viņas nesto vēsti. Viesiem muzikālu priekšnesumu sniegs vijolniece Madara Jauģiete.
Vakara otrajā daļā paredzēta Mihala Kondrāta filma par māsu Faustīni “Mīlestība un žēlsirdība” (ar subtitriem latviešu valodā).

Ieeja pasākumā būs bez maksas. Pasākuma laikā māsas Faustīnes “Dienasgrāmatu” būs iespējams iegādāties par īpašu svētku cenu.

Poļu klostermāsai Faustīnei Kovaļskai tika dāvātas unikālas privātās atklāsmes un garīgā pieredze. Ir vērts uzsvērt, ka tās ir pēdējās privātās atklāsmes, ko katoliskā Baznīca ir atzinusi par autentiskām. Šo atklāsmju būtiskākā vēsts – Dievs nav galvenokārt bargs soģis; pirmām kārtām Viņš nāk pie cilvēka ar savu mīlestību un žēlsirdību.

Māsa Faustīne (1905–1938) kā Dieva žēlsirdības misionāre ir labi pazīstama visā pasaulē. Teologi viņu uzskata par vienu no Baznīcas nozīmīgākajām mistiķēm. Kaut gan viņa skolā mācījās tikai nepilnus trīs gadus, tomēr savos vēstījumos runā par to, ka žēlsirdība ir svarīgākais Dieva aspekts, līdzīgi kā sv. Akvīnas Toms un sv. Augustīns to apliecina savos teoloģiskajos darbos. Māsai Faustīnei parādījās Kristus. Pāvests Jānis Pāvils II apstiprināja māsas Faustīnes atklāsmju autentiskumu 1993. gadā, kad viņu beatificēja. Viņš labi pārzināja māsas Faustīnes dzīvi, jo bija veicis arhibīskapa pienākumus Krakovas diecēzē, kurā atrodas šīs svētās klosteris, viņš bija arī māsas Faustīnes beatifikācijas lietas postulators. Ar svēto Faustīni ir saistīta Dieva žēlsirdības kulta izplatīšana; šā kulta būtiskākie atribūti ir lūgšana Dieva Žēlsirdības kronītis un žēlsirdīgā Jēzus svētgleznas godināšana, bet to pavada neskaitāmu cilvēku pateicības pilnas liecības par uzklausītām lūgšanām un saņemtām žēlastībām.

Visus laipni aicina izdevniecība “KALA Raksti”, “Svētās Ģimenes māja”, Polijas Republikas vēstniecība Latvijā un “Orlen Latvija”.

KALA Raksti

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti