19. marts ir svētā Jāzepa svētki. Ņemot vērā, ka 19. marts šogad iekrīt svētdienā, svētki ir pārcelti uz 20. martu. Lai sagatavotos svētkiem, kustība “Pro Sanctitate” ir sagatavojusi novennu, kuru aicina sākt lūgties 11. martā. Gatavojot šī gada novennu, kustības pārstāves vaicāja dažāda vecuma vīriešiem, kas un kāds viņu skatījumā ir šis Baznīcas svētais. Novennas laikā katru dienu būs iespēja iepazīt kāda vīrieša pārdomas par svēto Jāzepu. Kustība šogad novennu aicina lūgties nodomā par aicinājumiem, lai svētais Jāzeps izlūgu Baznīcai svētus priesterus, svētas konsekrētas personas un svētus ģimenes tēvus. Katras dienas pārdomas novennas ietvaros var papildināt ar lūgšanu svētajam Jāzepam vai arī svētā Jāzepa septiņu sāpju un prieku rožukroni.
Turpinājumā kustības “Pro Sanctitate” sagatavotā novenna.
11. marts: Svētais Jāzeps – pazemīgais vīrs
Kad dzirdu par svēto Jāzepu, tad rodas asociācija ar vīrišķību, tēvišķību, drošību, aizsardzību, ziedošanos. Viņš necentās būt “galvenais varonis”, nesūdzējās par to, kas viņam pienāktos vai ko viņš sev gribētu. Viņš saprata savu lomu un atbildību un to pazemīgi pieņēma. Es varu ņemt svēto Jāzepu par piemēru, lai situācijās, kur es jūtu kādu priekšrocību vai varu par citiem, spētu to uztvert kā atbildību nevis pārākumu. (Francisks)
12. marts: Svētais Jāzeps – klusais vīrs
Svētais Jāzeps mums māca klausīties, nereti tieši klusumā var rast dziļākās patiesības. Svētajos Rakstos nevaram atrast, ka svētais Jāzeps būtu bildis kaut vārdu, tomēr redzam, ka viņš spēj parādīt savu ticības dziļumu pat bez vārdiem. Jāzeps klausās un paklausa Dieva balsij, par to liecina gan Bērna neatraidīšana, gan bēgšana uz Ēģipti. Varbūt tieši klusumā mēs vislabāk varam saklausīt Dieva balsi. (Rimants)
Jaunajā Derībā svētais Jāzeps parādās mūsu priekšā, kā klusais vīrs. Viņš runāja maz, nesludināja kaut kādu vēsti, bet vienmēr daudz strādāja. Dievs deva viņam īpašu misiju: saglabāt fizisko dzīvi neaizsargātajam mazulim Jēzum un Marijai, lai pēc tam pieaugušais Kristus varētu izpildīt Savu Misiju un atpestītu cilvēka dvēseli. To izpildīt var tikai vīrs, kurš domāja, nebija slinks un ātri rīkojas. Vissvarīgākais ir tas, ka svētais Jāzeps varēja dzirdēt Dieva balsi un atšķirt to no citām dažādām balsīm. To var darīt katrs cilvēks, atrodoties klusumā. Tikai klusumā, atvērtam sirdīm var dzirdēt Dieva balsi. Svētais Jāzeps dzīvoja ar mīlestību uz Dievu un bija atvērts Viņa gribai. Varam teikt, ka svētais Jāzeps dzīvoja ikdienišķu svētumu savā dzīvē. (Viktors)
13. marts: Svētais Jāzeps – drosmes vīrs
Šis laikmets ir mainījies. Pieņemiet to un esiet drosmīgi, jo pasaule piedzīvo vīrišķības un tēva lomas krīzi. Nav runa par to, kas notiek, bet par to, kur ir drosme būt tam, kas mēs esam – unikālās Dieva būtnes, kas ar savu balsi, piemēru liecinām par svētumu un darām to drošsirdīgi, lai visa pasaule zina Dieva ieceri. Lūk, Svētais Jāzeps ir tas piemērs, kurā mēs varam atrast pavadoni drosmei šajos juku laikos, lai esam līdzās savām sievām, atbalstām citus vīriešus, lai kļūstam tādi, kādus Dievs mūs ir aicinājis kļūt. Viņa dzīves gājums ir unikāls vēl šobaltdien un būs arī nākotnē.
Svētais Jāzeps pieņēma un bija mūsu Dievmātes un Jēzus aizstāvis un sargs. Viņš drošsirdīgi kļuva par Marijas vīru, neskatoties uz viņas grūtniecības noslēpumainajiem apstākļiem. Viņš devās uz Ēģipti un glāba Svēto Māti un bērnu Jēzu no nežēlības, lai piepildītu Svēto Rakstu pareģojumu. Tas nav tā, ka sakārtoji koferus, izplānoji visu, norezervēji caur booking.com viesnīcu, iekāpi lidmašīnā un aizlidoji un pēc tam atlidoji. Nē, tur bija neziņa un jautājumi, kas pārņem tevi un grauž no iekšienes.
Un lūk, svētais Jāzeps drosmīgi pieņēma – es dzīvošu pēc Dieva parauga, būšu vīrs un tēvs, aizbildnis un aizsargs, pieņemšu man uzticēto vīrišķīgo lomu. Viņš ir paraugs, kas mūs ir aicinājis drosmīgi pieņemt mūsu aicinājumu – kalpot par ģimenes aizbildņiem. Kas par piemēru! Mums katram ir dota šī dāvāna – pieņemt un būt drosmīgiem.
Palūkojies apkārt, aizver acis, un sajūti Dievu, kas mūs gaida. Jā, tieši tā, klusumā un lūgšanā tu atradīsi Viņu sev līdzās. Klusēdams Viņš mūs vada. Lūk, kā mēs atklājam Dieva mīlestību pret sevi! Lūdzošā klusumā saglabājam savu divējādo dzīves vīziju: proti, no sava Pestītāja mācāmies apskaut gan debesis, gan krustu. (Andris)
14. marts: Svētais Jāzeps – paļāvības vīrs
Es Jāzepu redzu kā piemēru, kādam vajadzētu būt labam vīram, tēvam un vienkārši labam cilvēkam. Viņa spēja uzticēties Dievam ir apbrīnojama, viņš neko nesaka, vienkārši uzticas. Spēja uzticēties Dievam ir ļoti svarīga – ja man atņemtu visu, tad man nekas cits neatliks kā tikai uzticēties. Un, ja jau Dievs ir tas vienīgais, kas paliek, tad uzskatu, ka vajadzētu sākt ar uzticību, ar Dievu. (Māris)
15. marts: Svētais Jāzeps – strādnieks
Mums ikdienā ir katram savi darbi. Vai tas būtu algotais darbs, vai arī ikdienas darbi. Svarīgi ir atcerēties, ka katrs darbs, ko darām, ir jādara Dieva godam un citu cilvēku labā. Lielisks piemērs mums ir Jāzeps, kas bija galdnieks. Viņš darīja savu arodu un mājas darbus Dieva godam un savas ģimenes labā. Varētu teikt, ka arī viens no viņa darbiem bija audzināt bērnu Jēzu, gan uzvedībā, gan ticībā, gan galdniecībā. Tas ir prātam neaptverami, ka vienkāršam galdniekam ir jāaudzina Dieva dēls, bet Jāzeps to vienmēr darīja ar prieku, jo zināja, ka visu, ko dara Dieva labā, tas ir ļoti labs. Arī mums savā ikdienā ir jāņem svētais Jāzeps kā piemērs, darot visus savus darbus Dieva godam un ar mīlestību pret citiem. (Arturs)
16. marts: Svētais Jāzeps – lēnprātīgs vīrs
Reizēm dedzīga un sasteigta rīcība apgrūtina Dieva klātbūtnes pamanīšanu (sal. Lk 10, 38-42). To apgrūtina arī pārmērīga paļaušanās uz sevi – ja es redzu, ka ir šā vai tā, tad kā gan varētu būt citādi. Pretējas, proti, lēnprātīgas rīcības piemēru sniedzis Jāzeps: lai arī Marijas grūtniecība viņu, domājams, emocionāli spēcīgi iespaidoja, viņš saglabāja mieru un pārdomāja, kā pareizāk rīkoties (Mt 2, 18-20). Tā viņš grūtību un ciešanu laikā palika atvērts Dievam un ar Dievu saskanīgai darbībai. (Dairis)
17. marts: Svētais Jāzeps – mīļotais vīrs
Svētais Jāzeps ir cilvēks, kurš vienmēr cenšas saprast un būt gatavs pildīt Dieva gribu. Viņš ir mīlošs Tēvs ar dāsnu un atbildīgu, mīlošu sirdi. Viņš dzīvoja pazemības, mīlestības un drosmes pilnu dzīvi. (Tungs)
18. marts: Svētais Jāzeps – labsirdīgais vīrs
Man Jāzeps ir labsirdīgs tēvs, kurš prot upurēties un būt neatlaidīgs. Viņš pakļaujas un paklausa eņģelim Gabrielam, lai atzītu Mariju par savu sievu. Viņš ir tēva paraugs ģimenē, kurš vienmēr ir gādīgs un atbildīgs pret savu ģimeni. (Vans)
19. marts: Svēais Jāzeps – Marijas laulātais draugs un Baznīcas sargātājs
No Guljelmo Džakvintas rakstiem: “Svētais Jāzeps ir Baznīcas aizbildnis un īpaši priesteru aizbildnis. Jaunava Marija ir pirmā laje Baznīcā un tāpat kā visi Baznīcas locekļi piedalās Kristus priesterībā īpaši mistiskā veidā.
Svētais Jāzeps, kas ir Marijas sargātājs un aizstāvis, loģiski, ka kļūst par visu to aizstāvi, kas ir ietērpti priesterībā caur kristību. Tātad veltīšanās Jāzepam no mūsu puses, no visas Baznīcas puses, vajadzētu kļūt vēl patiesākai un dziļākai, izjustākai, izplatītākai, un viņu, kas ir tik cieši blakus
Jaunavai Marijai, nepieciešams lūgt, lai viņš ir aizbildnis mūsu dzīvē.”
Lūgšana svētajam Jāzepam
Pie Tevis, svētais Jāzep, mēs steidzamies savās bēdās un Tavas Vissvētākās Līgavas palīdzību piesaukuši, paļāvīgi lūdzam arī Tavu aizbildnību. Tās mīlestības dēļ, kas Tevi vienoja ar bezvainīgo Jaunavu, Dieva Dzemdētāju, un tās tēvišķās gādības dēļ, ar kuru Tu rūpējies par bērniņu Jēzu, mēs Tevi pazemīgi lūdzam, uzlūko žēlīgi Jēzus Kristus asinīm atpirkto mantojumu un palīdzi mums ar savu spēcīgo pārstāvību mūsu vajadzībās.
Sargi, Dieva aizgādības dotais svētās ģimenes sargs, izredzētos Jēzus Kristus bērnus, izglāb mūs, visumīļais Tēvs, no ikvienas samaitāšanas un maldiem, ar debesu spēku stiprini mūs, spēcīgais palīdzētāj, cīņā ar tumsības spēkiem. Un kā Tu citkārt izglābi bērniņu Jēzu no draudošām nāves briesmām, tā tagad aizstāvi svēto Dieva Baznīcu pret ienaidnieku uzbrukumiem un ikvienu nelaimi. Uzņem mūs visus savā pastāvīgā patvērumā, ka mēs, pēc Tava parauga dzīvodami, un Tavas palīdzības spēcināti, varētu dievbijīgi dzīvot, svētīgi nomirt un iemantot mūžīgo līksmību debesīs. Amen.
Svēta Jāzepa septiņu sāpju un prieku rožukronis
Svētā Jāzepa septiņu sāpju un prieku rožukroni pats svētais esot iemācījis diviem zvejniekiem, kurus brīnumaini bija izglābis no kuģa avārijas. Rožukronis sastāv no septiņiem noslēpumiem: katrā no tiem “Pro Sanctitate” piedāvā meditācijas no Svētā Tēva apustuliskās vēstules “Patris corde”, kas tika izdota svētā Jāzepa pasludināšanas par Baznīcas aizbildni 150. gadadienā. Pēc katra noslēpuma tiek skaitītas lūgšanas: Tēvs mūsu, 10 reizes Esi sveicināts Jāzep* un Gods lai ir. Noslēgumā tiek lūgta svētā Jāzepa litānija
*Esi sveicināts, Jāzep, Dāvida dēls, taisnīgais un jaunavīgais vīrs, gudrība ir ar tevi, tu esi svētīts starp visiem cilvēkiem un svētīts ir Jēzus, tavas uzticīgās līgavas Marijas auglis.
Svētais Jāzep, cienīgais Jēzus Kristus un Svētās Baznīcas tēvs un aizsargs, lūdz par mums, grēciniekiem, un iegūsti mums no Dieva dievišķo gudrību, tagad un mūsu nāves stundā. Āmen!
1. Svētais Jāzep, to sāpju un prieka dēļ, ko izjuti, Jaunavai Marijai esot mātes cerībās, palīdzi man tēvišķi dzīvē un nāves stundā.
“Līdzīgi kā Marijai Dievs atklāja savu pestīšanas plānu, tāpat Viņš sapņos atklāja Jāzepam savus plānus, kas Bībelē, tāpat kā visās senajās tautās, tika uzskatīti par vienu no veidiem, kā Dievs atklāj savu gribu. Jāzeps ir dziļi satraukts, ņemot vērā Marijas neizskaidrojamo grūtniecību: viņš nevēlas “viņu publiski apsūdzēt”, bet nolemj “slepeni atstāt” (Mt 1:19). Pirmajā sapnī eņģelis palīdz viņam atrisināt viņa nopietno dilemmu: “Nebīsties pieņemt savu sievu, Mariju, jo kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs Savu tautu no tās grēkiem ”(Mt 1: 20–21). Viņa reakcija bija tūlītēja: “Uzmodies no miega, Jāzeps darīja tā, kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis” (sal. Mt 1:24). Pateicoties paklausībai, viņš pārvarēja savu drāmu un izglāba Mariju.”
2. Svētais Jāzep, to sāpju un prieka dēļ, ko izjuti Jēzus piedzimstot, palīdzi man tēvišķi dzīvē un nāves stundā.
“Tieši tāpat kā Dievs teica mūsu svētajam: “Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties” (Mt 1:20), šķiet, Viņš arī mums atkārto: “Nebīstieties!”. Mums ir jānoliek malā dusmas un vilšanās un jāatbrīvo vieta bez jebkādas pasaulīgas atkāpšanās, bet ar drosmi, kas pilna cerības tam, ko mēs vēl neesam izvēlējušies, bet kas jau pastāv. Šādi pieņemot dzīvi, mēs tiekam ievadīti tās apslēptajā jēgā. Katra no mums dzīve var atsākties brīnumainā veidā, ja būsim drosmīgi, lai dzīvotu to atbilstoši tam, ko mums saka Evaņģēlijs. Un nav svarīgi, vai šobrīd šķiet, ka viss notiek nepareizi, vai arī dažas lietas tagad ir neatgriezeniskas. Dievs var likt puķēm dīgt starp klintīm. Pat ja mūsu sirds kaut ko mums pārmet, viņš “ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visu” (1. Jņ 3:20).”
3. Svētais Jāzep, to sāpju un prieka dēļ, ko izjuti, kad Bērns Jēzus Bērna tika apgraizīts, palīdzi man tēvišķi dzīvē un nāves stundā.
“Atpakaļceļā, kad viņš “ izdzirdēja, ka Arhelaus valda Jūdejā, sava tēva Heroda vietā, viņš baidījās tur iet un sapnī pamācīts – un tas notiek jau ceturto reizi – aizgāja uz Galileju. Un nogājis viņš dzīvoja pilsētā, kura saucās Nācarete”(Mt 2: 22–23).
Savukārt evaņģēlists Lūkass stāsta, ka Jāzeps ir veicis garo un neērto ceļu no Nācaretes uz Betlēmi saskaņā ar imperatora Cēzara Augusta rīkojumu, kas saistīts ar tautas skaitīšanu, lai pierakstītos savā pilsētā. Šādos apstākļos Jēzus piedzima (sal. 2: 1–7) un, tāpat kā visi citi bērni, iekļuva impērijas reģistrā.
Īpaši Sv. Lūkass cenšas parādīt, ka Jēzus vecāki ievēro visus likuma noteikumus: Jēzus apgraizīšanas rituālus, Marijas šķīstīšanās pēc dzemdībām un pirmdzimtā uzupurēšanu Dievam (sal. 2: 21-23).”
4. Svētais Jāzep, to sāpju un prieka dēļ, ko izjuti Simeonam pravietojot, palīdzi man tēvišķi dzīvē un nāves stundā.
“Templī četrdesmit dienas pēc Viņa dzimšanas Jāzeps un Viņa Māte uzupurēja bērnu Kungam, un izbrīnīts, ieklausījās pravietojumos, ko Simeons pasludināja attiecībā uz Jēzu un Mariju (sal. Lk 2: 22-35). Lai pasargātu Jēzu no Heroda, viņš kā svešinieks devās dzīvot uz Ēģipti (sal. Mt 2: 13-18). Pēc atgriešanās dzimtenē viņš dzīvoja apslēptībā mazajā, nezināmajā Nācaretes ciematā Galilejā, no kurienes- kā tika runāts- “nenāk pravietis” un “nekas labs nevar būt” (sal. Jņ 7:52; 1:46); tālu prom no Betlēmes- dzimtās pilsētiņas un no Jeruzalemes, kur pacēlās templis. Kad svētceļojuma laikā uz Jeruzalemi viņi pazaudēja divpadsmit gadus veco Jēzu, viņš un Marija ciešanās meklēja Viņu un atrada templī, kad Viņš sarunājās ar Likuma zinātājiem (sal. Lk 2: 41-50).”
5. Svētais Jāzep, to sāpju un prieka dēļ, ko izjuti bēgot uz Ēģipti, palīdzi man tēvišķi dzīvē un nāves stundā.
“Otrajā sapnī eņģelis pavēl Jāzepam: “Celies un ņem Bērnu un Viņa Māti un bēdz uz Ēģipti; paliec tur, kamēr es tev sacīšu; jo notiks, ka Herods meklēs Bērnu nonāvēšanai ”(Mt 2:13). Jāzeps nevilcinājās, viņš paklausīja, nedomājot par grūtībām, ar kurām viņam nāksies sastapties: “Viņš, uzcēlies naktī, paņēma Bērnu un Viņa Māti un aizgāja uz Ēģipti; un viņš bija tur līdz Heroda nāvei ”(Mt 2: 14-15).
Ēģiptē Jāzeps pārliecinoši un pacietīgi gaidīja apsolīto eņģeļa ziņu, lai atgrieztos savā zemē. Tiklīdz Dieva vēstnesis trešajā sapnī, informējot viņu, ka tie, kas mēģināja nonāvēt Bērnu, ir miruši, pavēlēja viņam piecelties, paņemt Bērnu un Māti sev līdzi un atgriezties Izraēla zemē (sal. Mt 2: 19-20), atkal viņš bez vilcināšanās paklausīja: “Viņš piecēlās, ņēma Bērnu un Viņa Māti un iegāja Izraēļa zemē” (Mt 2:21).
Atpakaļceļā, kad viņš “ izdzirdēja, ka Arhelaus valda Jūdejā, sava tēva Heroda vietā, viņš baidījās tur iet un sapnī pamācīts – un tas notiek jau ceturto reizi – aizgāja uz Galileju. Un nogājis viņš dzīvoja pilsētā, kura saucās Nācarete”(Mt 2: 22–23).
Savukārt evaņģēlists Lūkass stāsta, ka Jāzeps ir veicis garo un neērto ceļu no Nācaretes uz Betlēmi saskaņā ar imperatora Cēzara Augusta rīkojumu, kas saistīts ar tautas skaitīšanu, lai pierakstītos savā pilsētā. Šādos apstākļos Jēzus piedzima (sal. 2: 1–7) un, tāpat kā visi citi bērni, iekļuva impērijas reģistrā.
Īpaši Sv. Lūkass cenšas parādīt, ka Jēzus vecāki ievēro visus likuma noteikumus: Jēzus apgraizīšanas rituālus, Marijas šķīstīšanās pēc dzemdībām un pirmdzimtā uzupurēšanu Dievam (sal. 2: 21-23).”
6. Svētais Jāzep, to sāpju un prieka dēļ, ko izjuti atgriežoties no Ēģiptes, palīdzi man tēvišķi dzīvē un nāves stundā.
“Visos dzīves apstākļos Jāzeps spēja izteikt savu “fiat”, tāpat kā Marija pasludināšanas brīdī un Jēzus Ģetzemanē.
Jāzeps kā ģimenes galva mācīja Jēzu pakļauties vecākiem (sal. Lk 2:51) saskaņā ar Dieva bausli (sal. 2. Moz. 20:12).
Klusībā Nācaretē, Jāzepa skolā, Jēzus iemācījās pildīt Tēva gribu. Šī griba kļuva par Viņa ikdienišķo barību (sal. Jņ 4:34). Pat dzīves visgrūtākajā brīdī, kādu Viņš piedzīvoja Ģetzemanē, Viņš vēlējās izpildīt Tēva, nevis savu gribu [16] un kļuva “paklausīgs līdz nāvei … pie krusta” (Fil. 2: 8). Šī iemesla dēļ Vēstules ebrejiem autors rezumē: Jēzus “mācījās paklausību caur to, ko izcieta” (5: 8).
No visiem šiem notikumiem izriet, ka “Dievs aicināja Sv. Jāzepu, lai viņš varētu tieši kalpot Jēzus personai un misijai, ar savu tēvišķību: “tieši tā, laika pilnībā, Jāzeps piedalās lielajā pestīšanas noslēpumā un patiesi ir pestīšanas kalps”.”
7. Svētais Jāzep, to sāpju un prieka dēļ, ko izjuti pazaudējot un atrodot Jēzus templī, palīdzi man tēvišķi dzīvē un nāves stundā.
“Jāzeps redzēja, kā Jēzus katru dienu auga “gudrībā un gados, un žēlastībā pie Dievu un cilvēkiem” (Lk 2:52). Gluži tāpat kā Kungs rīkojās ar Izraēlu, tā viņš “mācīja staigāt, ņēma pie rokas: bija Viņam kā tēvs, kurš ceļ bērnu pie vaiga un noliecas pār viņu, lai viņu pabarotu” (sal. Hos 11: 3-4).
Jēzus redzēja Dieva maigumu Jāzepā: “Kā tēvs žēlo savus bērnus, tā Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņa bīstas” (Ps 103: 13).
Jāzeps, iespējams, sinagogā bija dzirdējis, kad viņš lūdzās ar psalmiem, ka Izraēla Dievs ir maiguma Dievs, ka viņš ir labs visiem un ka “viņa žēlastība ir pret visiem viņa darbiem” (Ps 145: 9).”
