13. maijā Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā norisinājās starptautiska ekumeniska konference “Gara ekoloģija”, kurā ar priekšlasījumiem uzstājās pārstāvji no Latvijas, kā arī vairākām citām valstīm.
Konferences rīkotāji raksta: “Šodien cilvēce stājas pretī ekoloģiskās krīzes izaicinājumiem. Kopīgiem spēkiem tiek meklēti praktiski risinājumi, tomēr vēl svarīgāk ir pārveidot domāšanas veidu un vispārējo attieksmi pret dabu, lai sāktu tajā saskatīt cilvēces kopīgās mājas. Nekavējoties radikāli jāmaina cilvēces izturēšanās: to varētu saukt arī par vispārēju ekoloģisko atgriešanos. Zinātnes atklājumi, sasniegumi moderno tehnoloģiju jomā, ekonomiskie panākumi bez patiesas izaugsmes sociālajā un morāles jomā, galu galā pavērsīsies pret cilvēku.
Varam sev pavaicāt: Kāds varētu būt kristietības devums autentiskas cilvēka ekoloģijas un tās morālo nosacījumu aizsargāšanā? Kā cilvēka spēja pārveidot realitāti ir saistīta ar gara ekoloģiju? Kādi ir dabas iznīcināšanas cēloņi un kāda ir to saistība ar kultūru, kas nosaka cilvēku sadzīvi? Visbeidzot, kādi ir iespējamie skaidrojumi jēdzienam ‘gara ekoloģija’? Varbūt tā saturu varam izteikt šādā veidā – gara ekoloģija ir garīgo (reliģisko) vērtību noteiktā attieksme pret ekovidi un dabu kopumā.”
Konferencē piedalījās un klātesošos uzrunāja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons, teoloģijas doktors Guntis Kalme, teoloģijas doktors Uģis Sildegs, teoloģijas doktors Jānis Priede, Ukrainas Katoliskās universitātes Ekoteoloģijas un ilgtspējīgas attīstības institūta direktors Olehs Kindijs, Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Teoloģijas institūta profesors Randars Tasmuts, Vītauta Dižā Universitātes (Lietuva) asociētais profesors Benas Ulevičius un citi.
Pasākuma moto bija ASV padomnieka klimata pārmaiņu jautājumos Gustava Speta vārdi: “Agrāk domāju, ka galvenās vides problēmas ir bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ekosistēmu sabrukums un klimata pārmaiņas. Uzskatīju, ka veiksmīga zinātne trīsdesmit gadu laikā varētu atrisināt šīs problēmas. Es kļūdījos. Galvenā vides problēmas ir egoisms, alkatība un apātija, un, lai ar tām tiktu galā, mums ir nepieciešama kultūras un garīga transformācija.”
KABIA; Foto: RARZI
