14. augustā pl. 12 Aglonas sakrālajā laukumā tika svinēta svētceļnieku Svētā Mise, kuru vadīja Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis. Tradicionāli dievkalpojuma ievaddaļā tās svētceļnieku grupas, kuras jau ieradušās Aglonā, varēja pastāstīt par savu ceļu uz svētvietu. Aglonas bazilikas informācijas centrs informē, ka līdz 14. augusta pusdienlaikam Aglonā reģistrējušās 18 svētceļnieku grupas, taču pirms dievkalpojuma sevi prezentēja 13 grupas, kuras ieradušās kājām no dažādām Latvijas draudzēm.
Visilgāko laiku ceļā šogad pavadīja Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles grupa – tās bija 13 dienas. Kustība “Laulāto Tikšanās” pastāstīja, ka viņu grupā no 100 dalībniekiem lielākā daļa – 53 – bijuši bērni. Siguldas svētceļnieki pastāstīja, ka īpašā veidā lūgušies par mieru un Baltkrieviju, jo viņu svētceļojums noritējis Latvijas un Baltkrievijas pierobežā.
Savukārt Rīgas Kristus Karaļa un Salaspils apvienotā grupa pastāstīja par kādu īpašu notikumu ceļa laikā. Divi svētceļojuma dalībnieki svētceļojuma laikā nolēma salaulāties. Tas noticis Vecvārkavas dievnamā, kuru naktī pirms ceremonijas pušķojuši svētceļnieki, bet nākamajā dienā kopā ar jaunlaulātajiem dzēruši šampanieti un ēduši torti. Harijs un Biruta jau devušies kāzu cēlojumā, taču Biruta atsūtīja audio liecību, kurā norāda, ka abi jau sen domājuši par Laulības sakramentu, tomēr vienmēr atradies kāds iemesl, kāpēc ir vērts gaidīt. Svētceļojuma laikā spontāni izskanējusi šāda ideja no priestera Ilmāra Tolstova. Un pēc dažām dienām topošais vīrs saņēmis Kristības sakramentu, bet vēlāk notikšas arī lauības. Aglonā abi ienāca jau kā vīrs un sieva.
Laikā, kad A. Kravalis sāka savu sprediķi, viņš sveicināja vēl vienu svētceļnieku grupu, kura tobrīd ienāca bazilikas sakrālajā laukumā. A. Kravalis pateicās visiem svētceļniekiem un visiem tiem, kas viņus ceļā atbalstījuši par viņu liecību, kā arī norādīja, ka caur svētceļojumu aktualizējam dabīgo kristīgās dzīves stāvokli. Viņš sacīja, ka Pasaules Jauniešu dienu laikā Lisabonā pāvests Francisks pievērsās svētceļojuma aspektam, norādot, ka svētceļot nozīmē iziet no rutīnas un komforta zonas, skatīties tālāk un pravietiskāk.
“Kas nolemj iet ceļā, iziet no sevis, patiešām kļūst par gaismu citiem,” atzina bīskaps, turpinot pāvesta domu, ka svētceļnieks soļo pretī mērķim vai to meklē. Un svētceļnieka darbības vārdi ir: meklēt un riskēt. Francisks aicināja jauniešus būt drosmīgiem un būt nevis baiļu glabātājiem, bet sapņu īstenotājiem, kas ienes Dieva klātbūtni sabiedrībā.
Tāpat A. Kravalis pievērsās pāvesta domai par to, ka jaunieši var kļūt par miera zīmi pasaulē, kurā šobrīd nav miera. Lisabona bija pierādījums tam, ka jaunieši no dažādām valstīm un kultūrām var tikties un kopā lūgties par mieru. Bīskaps norādīja uz miera un mīlestības saistību. Dievs ir mīlestība, un, ja cilvēks aizmirst Dievu, tad vairs nav spējīgs mīlēt. Un, kur nav mīlestības, tur var rasties gan naids, gan karš. Tāpēc ir tik ļoti nepieciešams liecināt par Dievu citiem, kā arī pašiem iesakņoties Kristū, gūstot stingru pamatu zem kājām.
Uzrunas noslēgumā A. Kravalis novēlēja jauniešiem, lai svētā Meinarda un Maksimiliana Kolbes, kuru dienu 14. augustā atzīmējam, piemēri palīdz būt stipriem ticībā, smelt no mīlestības avota un nest Dieva mīlestību tālāk.
KABIA; Foto no KatolisTV tiešraides
