Šodien svinam svētā Jāzepa svētkus. Viņš ir Baznīcas, ģimeņu amatnieku aizbildnis. Viņa aizbildniecību ticīgie piesauc arī daudzās citās situācijās. Piedāvājam īsas pārdoma spar šo svēto, kas publicētas Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītī.
Esam aicināti pieņemt svēto Jāzepu par savu kungu un garīgo tēvu, tuvāko no saviem draugiem un visspēcīgāko no saviem aizbildņiem, jo viņš starp visiem cilvēkiem bija uzticīgākais Dieva darba līdzstrādnieks.
Svētais Jāzeps bija tas, kurš daudzus gadus bija kopā ar Jēzu un šajās dienās atklājas kā spilgts tēls, jo viņš izsaka tāda cilvēka svētumu, kurš necenšas būt galvenais varonis, tāda, kurš gatavs visu sevi atdot, lai rūpētos par Mariju un Jēzu, kurš klausās un spriež, kurš klusumā un ikdienas brīvībā mācīja savam dēlam amatu, dievbijību un prasmes dzīvot kā sava laika cilvēkam.
Brīnišķīgas dievišķās apredzības dēļ svētais Jāzeps, kura dzīve bija tik nepamanāma un apslēpta no cilvēku acīm, var kalpot kā labs paraugs visiem kristiešiem, kuri jebkurā stāvoklī vēlas uzticīgi kalpot Jēzum Kristum un sekot Viņam pilnības ceļā. Iekšējā dzīve būtībā sastāv no gara rekolekcijām, visu sirds jūtu modrības un pastāvīgas vienotības ar Dievu; tā ir laimīgs dvēseles noskaņojums, kas, atrauta no ārējām un jutekliskām lietām, ir pastāvīgi aizņemta ar lielajiem ticības noslēpumiem un vienmēr gatava pilnveidoties dievbijībā. Tāda bija svētā Jāzepa dzīve un tādas bija viņa dvēseles ierastās vēlmes.
Centīgi pārdomāsim tās lūgšanā, lai savu uzvedību pielīdzinātu viņa uzvedībai un savas jūtas – viņa jūtām. Ja mēs spētu pilnīgi iedziļināties šī dižā svētā sirdī un ieraudzīt, kā viņš deg Dieva mīlestībā, mēs vairs tik ļoti neraizētos par to, kas patīk vai nepatīk mūsu patmīlībai. Labi izprasta un praktizēta svētā Jāzepa godināšana ir viens no visspēcīgākajiem līdzekļiem, lai ātri progresētu patiesā un stingrā dievbijībā. Pārliecināti, ka vislabākais veids, kā godināt svētos, ir atdarināt viņu tikumus, mēs būsim pazemīgi, šķīsti, laipni, apcerīgi, uzticīgi klusumā un lūgšanā kā svētais Jāzeps. Tāda pati atbilstība Dieva gribai, tāda pati pārlieka nepiesaistīšanās zemes labumiem, tāda pati darba un grēku nožēlas mīlestība būs redzama mūsu uzvedībā; tāda pati vienkāršība, tāda pati atklātība, tāda pati šķīstība būs redzama mūsu ieradumos. No šī dižā svētā mēs mācīsimies mīlēt Jēzu maigi, strādāt tikai Viņa labā, būt pilnīgi Baznīcas ticības sekotāji, tās svētās Baznīcas, kurai pazemīgais svētā Jāzepa nams bija šūpulis un pirmā svētvieta.
Pāvests Francisks svētā Jāzepa godināšanas kontekstā ir teicis: “Ikviens var atrast svētajā Jāzepā – cilvēkā, kurš paliek nepamanīts, ikdienas, diskrētas un slēptas klātbūtnes cilvēkā – aizlūdzēju, atbalstu un vadoni grūtībās. Svētais Jāzeps mums atgādina, ka visiem tiem, kas ir šķietami apslēpti vai atrodas “otrajā rindā”, ir nepārspējama loma pestīšanas vēsturē. Visiem viņiem ir jāsaka atzinības un pateicības vārdi.” Pateiksimies ikvienam, kurš kalpo un nebaidīsimies būt pazemīgi. Veiksim mūsu ikdienas pienākumus, kalpojot Dievam un tuvākajam.
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītis (Nr. 4 (436) 2024. gada 10. marts)
