Gaidot svētā Jāņa Kristītāja svētkus, aicinām ieskatīties Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesīša lapaspusēs, lai iepazītu šo svēto.
Svētais Augustīns vienā no saviem slavenajiem sprediķiem pieminēja sv. Jāņa Kristītāja dzimšanas svētkus ar šādiem vārdiem: “Baznīca svin Jāņa dzimšanu kā svētu un viņš ir vienīgais no svētajiem, kura dzimšanas svētki tiek svinēti”. Tādējādi Augustīns atkārtoja seno Baznīcas pārliecību par Jāni Kristītāju: viņa dzimšana ir pagrieziena punkts pestīšanas vēsturē. Tad Augustīns paskaidro, kāpēc: “Jānis kļūst kā robežšķirtne starp abām Derībām – veco un jauno. To apliecina pats Kristus, sacīdams: “Bauslība un pravieši nāca pirms Jāņa.”
Lūkas evaņģēlija pirmajā nodaļā lasām, kā jūdu priesteris Zaharijs, kurš bija precējies ar Elizabeti, nevarēja radīt bērnus, jo viņa sieva bija neauglīga un gados veca. Tad eņģelis Gabriēls parādījās viņam altāra labajā pusē un teica, ka viņa sieva dzemdēs dēlu, kurš būs Mesijas priekšgājējs un kuram bija jādod vārds “Jānis”. Tomēr baiļu pārņemts, Zaharija šaubījās, vai tas ir iespējams, un palika mēms, “līdz viss piepildījās”.
Pēc tam, kad eņģelis Gabriēls parādījās Jaunavai Marijai, lai pasludinātu, ka viņa kļūs par Pestītāja māti, viņa, “žēlastības pilnā”, devās pie savas māsīcas Elizabetes, kura gaidīja bērnu un palika viņai palīdzēt, līdz bērns piedzima. Šis bērns, dzimis no sievietes, kuru sauca par neauglīgu, bija Jānis, “saucēja balss tuksnesī”, vīrs, kurš sagatavos ceļu Mesijam. Jānis Kristītājs piedzima sešus mēnešus pirms Jēzus Kristus.
Svarīgs ir notikums, kad kādu dienu no Nācaretes pats Jēzus nāca kristīties. Jānis sākumā atteicās viņu kristīt, bet pēc tam piekrita un redzēja, ka Svētais Gars ir pār Jēzu un dzirdēja debesu Tēva balsi, kas pasludināja Viņu par savu Dēlu.
Svētā Jāņa Kristītāja misija līdz tam brīdim vēl nebija piepildīta, jo “drīz pēc tam viņam tika lūgts sagaidīt Jēzu arī vardarbīgā nāvē. Jānim nācās atdot galvu ķēniņa Hēroda cietumā un tādējādi viņš pilnībā apliecināja Dieva Jēru, kuru viņš vispirms bija publiski atzinis un uz kuru bija norādījis.
Tāpat kā Kunga Jēzus dzimšana tiek svinēta katru 25. decembrī ziemas saulgriežu laikā, kas ir gada īsākā diena, svētā Jāņa dzimšana tiek svinēta katru 24. jūniju, vasaras saulgriežu laikā- gada visgarākajā dienā. Tādējādi var teikt, ka pēc Jēzus “dienas kļūst garākas”, bet pēc Jāņa tās “kļūst īsākas”, līdz “taisnības saule” – Kungs Jēzus, “piedzimst no jauna”.
Tādējādi abus datumus Baznīca noteica jau 4. gadsimtā, lai, pielāgoti diviem svarīgiem grieķu-romiešu kalendāra svētkiem, tie iegūtu jaunu nozīmi. “Saules diena” – 25. decembrī un “Diānas diena” – auglības svētki 24. jūnijā no tā laika kļuva par kristīgiem svētkiem, jo tie atgādina par pestīšanas darbu, vienlaikus saglabājot saikni ar dabas dzīves ciklu, Dieva darbu.
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītis, Nr. 9 (441) 2024. gada 16. jūnijs