Šī gada Vasarsvētkos no 2026. gada 23. līdz 25. maijam Francijā norisinājās jau 44. tradicionālais svētceļojums no Parīzes uz Šartru. Šis svētceļojums uzskatāms par vienu no ievērojamākajiem ikgadējiem katoļu notikumiem Eiropā, kura popularitāte katru gadu pieaug, arvien pulcējot rekordlielu svētceļnieku skaitu. Šogad svētceļojums pulcēja gandrīz 20 tūkstošus dalībnieku no 26 valstīm, turklāt interese par piedalīšanos bijusi tik liela, ka organizatoriem pieteikšanos nācās slēgt priekšlaikus drošības un loģistikas apsvērumu dēļ.
Lai raksturotu neparasti straujo šī svētceļojuma kustības izaugsmi un tā lielo popularitāti jauniešu vidū sekulārie mediji un katoļu komentētāji pat ieviesuši speciālu apzīmējumu „Šartras fenomens” (le phénomène de Chartres). Svētceļojums pārsteidzoši strauji aug (dalībnieku skaitam pieaugot vien no dažiem tūkstošiem līdz gandrīz 20 000 šogad) un ikgadēji piesaista arvien vairāk, īpaši jaunu cilvēku (šogad vidējais vecums – tikai 22 gadi), turklāt strauji pieaug arī starptautisko dalībnieku skaits. Kopumā šis sociāli-reliģiskais fenomens tiek uztverts kā tradicionālā katolicisma atdzimšanas zīme jauniešu vidū. Zīmīgi, ka šī atjaunotne nāk tieši no Francijas, kas vēsturiski nes Baznīcas “vecākās meitas” titulu.
Svētceļojums ir cieši saistīts ar Svētās Mises Romas rita ekstraordināro formu un Jaunavas Marijas godināšanu. Šartra jau kopš agrīnajiem viduslaikiem ir bijusi viens no nozīmīgākajiem kristiešu svētceļojumu centriem Eiropā. Īpašu nozīmi tā ieguva 876. gadā, kad katedrālei tika
dāvināta relikvija, kas pazīstama kā Sancta Camisia jeb Dievmātes plīvurs. Relikvijas klātbūtne piesaistīja svētceļniekus no visas Eiropas un Šartra kļuva par vienu no ievērojamākajām mariāniskajām svētvietām Rietumu kristietībā.
Tagadējā Šartras katedrāle tika uzcelta pēc postoša ugunsgrēka 1194. gadā. Kad kļuva zināms, ka relikvija liesmās nav gājusi bojā, tas tika uztverts kā pārdabiska zīme un deva jaunu impulsu grandiozās gotiskās katedrāles celtniecībai.
Kopš 1983. gada tika atjaunota senā svētceļojuma tradīcija. Atjaunoto svētceļojumu organizē asociācija Notre-Dame de Chrétienté.
Lai gan Latvijas pārstāvji svētceļojumā Parīze-Šartra piedalās jau vairākus gadus, iepriekš tie pievienojās citām nacionālajām grupām. Tikai šogad pirmoreiz tika reģistrēta Latvijas grupa deviņu cilvēku sastāvā, kas par savu debesu aizbildini izvēlējās svēto Meinardu. Svētā Meinarda pulka vadītājs Haralds Valtervitenheims atzīst, ka viņa motivācija latviešu grupas izveidē bija dalīties ar skaistumu, ko pats iepriekš bija piedzīvojis, kad piedalījās pagājušā gada svētceļojumā, toreiz kopā ar citiem latviešiem viesmīlīgi uzņemts Šveices grupā. Par nacionālo pulku daudzveidību viņš saka, ka „kultūru dažādība svētceļojumā tiek svinēta ar brālīgu mīlestību”, vienlaikus izsakot cerību, ka “nacionālās grupas klātbūtne svētceļojumā ļaus latviešiem paraudzīties uz šo svētceļojumu citādāk, ka tas liksies viņiem tuvāks”.
Katrs pulks bija ierindots kolonnā noteiktā secībā, latviešu grupai bija ierādīta vieta starp brāļiem lietuviešiem un skaita ziņā ievērojamo poļu pulku. Latvieši ceļā īpaši tika piesauca Aglonas Dievmātes aizbildniecību, kā arī apdomāja godināmā bīskapa Sloskāna un priestera Litaunieka garīgo mantojumu. Vienlaikus spēja lūgties latīniski ļāva vienoties kopīgā rožukroņa lūgšanā ar lietuviešiem.
Svētceļojums ir garīgi intensīvs un fiziski grūts, jo divās ar pusi dienās ir jāmēro gandrīz 100 kilometrus gara distance. „Šogad bija grūtāk nekā divos iepriekšējos gados kopā,” atzina Andris, viens no pieredzējušākajiem Latvijas grupas svētceļniekiem, raksturojot karstuma radītos pārbaudījumus – gaisa temperatūra katru dienu pārsniedza 30 grādus. “Šartras svētceļojums nav patīkams tūrisma pārgājiens, kurā baudām estētisku skaistumu, tas nav arī nekāds maratons, ko skrienam paši savā spēkā, tāpēc, ka esam visu gadu trenējušies. Tas ir notikums, kurā mācāmies paļauties uz Dievu, nākam viņu sastapt, bet neizbēgami sastopam arī savas gan ķermeņa, gan gara vājības un kurnēšanu. Ceļa grūtības ir tās, kas liek pārdomāt, cik viegli un bez cīņas reizēm krītam kādos grēkos, padodamies kārdinājumam, un, cik grūti kultivēt sevī kādu tikumu”, viņš skaidroja. Nogurums, grūtības un nepieciešamība pārvarēt sevi kļūst par iespēju dziļāk ielūkoties savā sirdī un no jauna sakārtot attiecības ar Dievu.
Lai arī tipiskākais svētceļojuma dalībnieks ir vasarraibumains skautu puika, svētceļojums ir ļoti askētisks un, ņemot vērā tā masveidīgos apmērus, pieprasa lielu disciplinētību. Svētceļojumā nav nekādu organizētu tūrisma vai izklaides elementu, tā vietā redz priesterus, kas visu ceļu svelmē veic kopā ar savu grupu sutanā un komžā, pa ceļam aktīvi piedāvā grēksūdzes un garīgās sarunas iespējas, un gandrīz visu nakti ticīgajiem ir pieejama adorācijas telts. Rīti sākas vēl tumsā, pirms saules lēkta, kad apmetnes skaļruņos modinātāja zvana vietā tiek atskaņota klasiskā mūzika.
Katru dienu svētceļnieki piedalās Svētajā Misē Romas rita ekstraordinārajā formā. Svētceļojums sākās sestdienas rītā ar Svēto Misi Parīzes Saint-Sulpice baznīcā, bet noslēdzās Otrajos Vasarsvētkos ar svinīgo Pontifikālo Augsto Misi Šartras Dievmātes katedrālē, ko vadīja ASV
kardināls Raimonds Leo Bērks.
Šī gada svētceļojuma vadmotīvs bija “Misija”, aicinot dalībniekus ne tikai doties ceļā pašiem, bet arī nest savu ticību un mīlestību pret tradīciju tālāk citiem. Tas ir īpaši zīmīgi, ņemot vērā, ka svētceļojums norisinājās Vasarsvētku laikā, kas tiek uzskatīts par Baznīcas dzimšanas dienu, kad apustuļi saņēma drosmes, gudrības un dedzības dāvanas, lai liecinātu par Kristu.
Baznīca ir dzīvs organisms, un katrs tās loceklis ar savu ticības dzīvi un aicinājuma piepildīšanu veido kopējo veselumu. Tāpēc ikviens, kurš atgriežas no Šartras vai kāda cita svētceļojuma stiprināts ticībā, paļāvībā un mīlestībā uz Dievu, nes augļus ne tikai savā personīgajā dzīvē, bet bagātina arī visu Latvijas Baznīcu.
Visbeidzot jāatzīst, ka Šartras fenomenu nevar pilnībā izskaidrot vai aprakstīt – tas ir jāpiedzīvo pašam. Varbūt tieši tāpēc tūkstošiem svētceļnieku gadu no gada atkal dodas ceļā uz Dievmātes katedrāli Šartrā, lai šajā kopībā stiprinātu viens otru un no jauna sastaptu Dievu, sevi un Baznīcu.
Ja vēlies uzzināt vairāk un apsver pievienoties Sv. Meinarda pulkam nākamajā gadā, raksti uz chartreslatvija@gmail.com !
Teksts un foto: Ilze Podniece
