Movimento dei Focolari (‘focolari’ nozīmē ‘pavards’)
DIBINĀŠANA
1943. gadā, II Pasaules kara laikā Klāra Ļubič jaunā un ļoti ietekmīgā veidā saprata, ka Dievs ir Mīlestība un ka kristieša dzīves būtība ir mīlēt Dievu un savu tuvāko. Kopā ar dažiem draugiem viņa nolēma soli pa solim izdzīvot ikdienā Evaņģēliju. Katru, pat ļoti labi pazīstamu Svēto Rakstu teikumu viņa skatīja jaunā gaismā un tas ieguva pavisam jaunu jēgu: “Mīli otru tā, kā tu gribētu, lai tevi mīl”, “Ko vien jūs darāt saviem brāļiem, jūs darāt man…” Lasot Jēzus vārdus Pēdējo vakariņu laikā: “Lai visi būtu vienoti, kā Tu, Tēvs, manī un es Tevī (…), lai pasaule ticētu, ka Tu mani esi sūtījis,” – Klāra Ļubičs un viņas sekotāji saprata, ka šim Jēzus aicinājumam jākļūst arī par viņu dzīves mērķi.
AICINĀJUMS
Jēzus ir atnācis pasaulē, lai glābtu visus cilvēkus un lai ļautu visiem ņemt dalību Viņa debesu dzīvē, tas ir, Dieva, kas ir Mīlestības Trīsvienība, dzīvē. Tādēļ kustības Fokolare (Focolare) garīguma pamatprincips ir šāds: dzīvot mīlestībā ar katru tuvāko, izdzīvojot tādu savstarpējo mīlestību, par kādu Jēzus runāja Pēdējo vakariņu laikā: “Kā es jūs mīlēju…” Dzīve savstarpējā mīlestībā līdz pat gatavībai atdot dzīvību vienam par otru atklāj kustībā Jēzus klātbūtni, jo Viņš ir teicis: “Kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” Šī Jēzus klātbūtne atklājas kā prieks, miers, gaisma un pārdabisks spēks ikvienā vietā un ikvienos apstākļos, ja cilvēku starpā patiešām pastāv šī pilnīgā, beznosacījuma mīlestība. Tas nozīmē būt Baznīcai arī sabiedrībā gan starp jauniem, gan starp veciem, starp dažādu kārtu un sabiedriskā stāvokļa cilvēkiem. Šī mīlestība spēj atdzīvināt ne tikai Baznīcu, bet arī visas sociālās struktūras: ģimeni, skolu, darba vietas, utt.
SASTĀVS
Kustībā Fokolare var iesaistīties ikviens neatkarīgi no sava sabiedriskā stāvokļa, dzimuma un vecuma (vīrieši, sievietes, bērni, jauni un vecāki cilvēki). Dzīve Dieva mīlestībā attiecas uz visiem kristiešiem un, pateicoties vispārzināmiem, dziļi cilvēciskiem principiem – arī uz citu reliģiju pārstāvjiem, jo visu reliģiju svētajos rakstos atrodams “zelta likums” mīlēt savu tuvāko. Fokolare kustībā darbojas cilvēki no dažādām kristīgajām konfesijām un pat budisti, musulmaņi, jūdi u.c.
Kustība Focolare ir izplatīta visā pasaulē, tā darbojas vairāk nekā 190 valstīs.
STRUKTŪRA
Kustībā ir pārstāvēti dažādi aicinājumi: kustības centros ir tā sauktie “pavardi” (focoralres), kuros atsevišķi dzīvo konsekrēti vīrieši un sievietes, saukti “focolarini”.
Brīvprātīgie, kas galvenokārt ir ģimenes cilvēki, cenšas nest mīlestību un vienotību sabiedrībā – tās dažādajās sociālajās struktūrās. To pašu dara arī dažāda vecuma grupu jaunieši savās skolās un universitātēs. Iesaistīties kustībā var arī priesteri, kas vēlas ne tikai veikt savu apustulisko darbu, bet arī dzīvot mīlestībā un vienotībā ar bīskapu un paši savā starpā. Ar bīskapa atļauju viņi, apvienojoties ar citiem priesteriem, var veidot fokolare kopienas.
Arī citu ordeņu vai kongregāciju locekļi var smelties iedvesmu savai praktiskajai darbībai un garīgajai dzīvei vienotības garīgumā, tādējādi palīdzot savai kopienai atrasties pilnīgākā saskaņā ar savu dibinātāju norādīto sākotnējo aicinājumu un vēl vairāk padziļināt Dieva mīlestības klātbūtni starp tiem saviem līdzgaitniekiem, kas nepieder Fokolare kustībai.
Arī bīskapi, Fokolare atbalstītāji, kurus iedvesmojis vienotības garīgums, 1998. gadā saņēma oficiālu apstiprinājumu, kas atzina tos par Fokolare kustības atzarojumu ar īpašiem, Vatikāna apstiprinātiem noteikumiem, ņemot vērā viņu kalpošanas īpašo harizmu.
DARBĪBA
Fokolare (Focolare) locekļi cenšas īstenot iepriekšminētos Fokolare garīguma principus, galvenokārt savstarpējo mīlestību un vienotību, katru mēnesi izvēloties “Dzīvības vārdu” – citātu no konkrētā mēneša svētdienas liturģijas ar Klāras Ļubičs komentāru.
Apkārtējos cilvēkus visvairāk ietekmē piemērs. Savstarpējie kontakti paplašināsies spontāni, ja interesenti tiks uzaicināti padziļināt savas zināšanas, apciemojot Fokolare locekļus, vai piedalīties viņu sapulcēs.
Tikšanās var notikt dažādu vecuma grupu pārstāvjiem atsevišķi vai arī visiem kopā. Īpaši vairāku dienu tikšanās “Mariapoli”, kas parasti notiek vasarās, piedāvās izbaudīt, kāda varētu būt sabiedrība, ja cilvēki kopīgi izdzīvotu Evaņģēliju.
Dažviet ir izveidotas pastāvīgas mazas “pilsētiņas”, pastāvīgas “Mariapolis”, kurās dzīvo gan ģimenes, gan jaunieši un kurās katrs darbojas savā nozarē. Šīs, nu jau vairāk nekā 20 pilsētiņas ļoti piesaista jauniešus, kas meklē savu dzīves ceļu.
KANONISKAIS STATUSS
Fokolare (Focolare) kustību ir apstiprinājis Vatikāns. Pāvests Pāvils VI to apstiprināja 1964. gadā, un šai kustībai ir pašai savi statūti, kas papildināti 1990. un 1994. gadā, sekojot kustības straujajai attīstībai. Baznīcas piešķirtais oficiālais nosaukums ir “Marijas darbs”, kas jāsaprot tā, ka Fokolare garīgā veidā cenšas darīt to, ko Jaunava Marija darīja arī fiziski: radīt Jēzus klātbūtni sabiedrībā.
Līdz ar Fokolare izplatīšanos ārpus katoļu Baznīcas arī citās kristiešu baznīcās un kopienās daudzi no to atbildīgajiem deva Fokolare atļauju tur darboties un pat iedrošināja ticīgos tajā iesaistīties.
SOCIĀLAIS STATUSS
Katrā valstī šī kopiena ir reģistrēta kā juridiska persona. Lietuvā tā reģistrēta 1979. gada 3. aprīlī Tieslietu Ministrijā kā reliģiskā kopiena Fokoliaru judejimas Lietuvoje, reģistrācijas numurs 9206451. Tā kā kustībai Latvijā vēl nav sava noteikta organizācijas centra, Fokolare kustība tiks reģistrēta tad, kad tāds būs izveidojies.
