Vakar, 4. janvārī, Radio Marija Latvija raidījumā “Saruna ar bīskapu” piedalījās Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš atbildēja uz raidījuma vadītāja Māra Velika, kā arī klausītāju jautājumiem. Raidījumā sākumā arhibīskaps vispirms pastāstīja, kas, viņaprāt, bijuši būtiskākie notikumi Latvijas Baznīcā 2021. gadā.
Arhibīskaps norādīja, ka viena no būtiskām lietām bijusi Baznīcas dzīve, kas joprojām turpinājās Covid-19 vīrusa un ierobežojumu apstākļos. Bija jāpielāgojas dažādiem apstākļiem, ierobežojumiem, taču Z. Stankevičs uzsvēra, ka šis laiks bija arī piemērs labai sadarbībai ar valsti. Pēc viņa sacītā, šīs sadarbības rezultātā baznīcas praktiski nekad netika pilnībā slēgtas. Lai arī dievkalpojumi klātienē noteiktos laika posmos nebija pieejami, tomēr dievnami bija atvērti individuālām lūgšanām. Tā tas nebūt neesot noticis visās Eiropas valstīs.
Arhibīskaps atgādināja, ka ierobežojumi dievkalpojumu apmeklētājiem joprojām ir jāievēro, kā arī paskaidroja, ka, atbildot uz bīskapu vēstulēm, kas tika sūtītas valdībai un ministriem, un, pateicoties Tieslietu ministrijas atbalstam, esot rasta iespēja, ka dievkalpojumi notiek ne tikai zaļajā režīmā, respektīvi, vakcinētām personām, bet arī tiem, kas nav vakcinējušies. Tā zaļajā režīmā dievkalpojumos var piedalīties vakcinētas personas ar sejas maskām, katrai nodrošinot vismaz 15 kvadrātmetrus no pieejamās telpu platības. Otra iespēja ir svinēt dievkalpojumus tiem ticīgajiem, kas nav vakcinējušies. Šajā gadījumā vienlaikus baznīcā var atrasties ne vairāk par desmit personām, katram cilvēkam nodrošinot vismaz 15 kvadrātmetrus telpas. Vienlaikus cilvēkiem jālieto FFP2 respiratori. Ja tādu nav, tie jānodrošina pašai baznīcai.Lai arī bīskapi bija cerējuši uz citu risinājumu, tomēr arī šī iespēja ir pretimnākšana reliģisko organizāciju virzienā.
Kā vēl vienu būtisku notikumu pērn arhibīskaps uzsvēra sinodālā ceļa procesu, kas joprojām turpinās – līdz šī gada augustam tas vēl norisinās diecēzes līmenī. Z. Stankevičs pauda cerību, ka šī procesa rezultātā vairosies apziņa, kā arī Baznīca patiesi kļūs par vietu, kur cilvēks jūtas pieņemts, kur viņš var garīgi augt, lūgties, stiprināt saikni ar Dievu. Sinodālā ceļa mērķis ir panākt, “lai Baznīca atjaunojas Svētajā Garā, lai pieaug mīlestība, atbildība, lai pieaug iesaistīšanās”, un tādā veidā katrs tajā var kalpot, izmantojot savus talantus un dāvanas.
Kāda klausītāja uzdevam arhibīskapam jautājumu par iespēju Rīgā svinēt dievkalpojumu tradicionālajā Romas ritā. Z. Stankevičs norādīja, ka saskaņā ar Vatikāna izdotu dokumentu šāda veida Svētās Mises turpina notikt tur, kur tās jau bija atļautas, tomēr esot sarežģīti tās uzsākt citur. Tā tas esot noteikts tāpēc, ka “pirmskoncila liturģijas kultivēšana iet pārī ar savas ekskluzivitātes un pārākuma apziņu pāri pārējiem, kā arī skeptisku vai pat noliedzošu attieksmi pret Vatikāna II koncilu”.
Atbildot uz jautājumu par to, kā dzīvot un izturēties šajā sarežgītajā un pārbaudījumiem bagātajā laikā, arhibīskaps aicināja uz situāciju paraudzīties no cita skatu punkta, “no tā, ko piedāvā Dievišķā atklāsme”. “No Dievišķās atklāsmes perspektīvas esam ceļinieki uz zemes, jo mūsu īstās mājas ir debesīs,” sacīja Z. Stankevičs. Viņš pauda pārliecību, ka šis ir pārbaudījumu laiks, sava veida skola, lai mēs varētu nobriest, “lai, pārkāpjot dzīvības un nāves slieksni, varētu ieiet mūžīgā laimē”. Mūžības perspektīva “relativizē” šī brīža sāpes. Tās, protams, ir klātesošas un svarīgas, tomēr, skatoties caur Dievišķās atklāsmes perspektīvu, tās “neaizsedz visu mūsu dzīves apvārsni”. Kā otru būtisku lietu arhibīskaps minēja atvēršanos Dieva klātbūtnei un Svētā Gara spēka saņemšanai savā dzīvē.
Visu raidījumu vari noskatīties ŠEIT.
KABIA
