Gatavojoties Kristus dzimšanas svētkiem, kustība “Pro Sanctitate” aicina kopā lūgties Kristus dzimšanas svētku novennu. Parasti to sāk 16. Decembrī, taču ikviens lūgšanai ir aicināts pievienoties arī, sākot no šodienas. Novennā tiekam mudināti lūgt Dievmāti, lai viņa palīdz mums sagatavoties svētkiem un vada mūs pa uzticības un cerības ceļiem. Novenna ik dienu tiek sākta ar iesākuma lūgšanu, tad tiek piedāvātas pārdomas un īss pants no Svētajiem Rakstiem, ikviens var izvēlēties savus nodomus lūgšanai. Katras dienas pārdomas noslēdz ” Tēvs Mūsu “, “Esi Sveicināta” un “Gods lai ir Tēvam …. ” lūgšanas.
Lūgšanu sagatavoja kustība “Pro Sanctitate”
Novennas ikdienas lūgšana: Ar Mariju ceļā uz Betlēmi
Mēs, tāpat kā Tava māte Marija, steigšus dosimies pa pasaules ceļiem, un kā svētceļnieki, kas dodas uz mūžību, visiem atkārtosim labo vēsti: Tu nāc, lai iedegtu zemi. Šī uguns ir mīlestība, un mēs vēlamies tajā iedegties un nest to saviem brāļiem un māsām, lai arī viņi degtu mīlestībā uz Tevi. Mēs lūdzam Tevi, Kungs, dāvā mums to. Āmen. (Dieva Kalps G. Džakvinta)
1. diena “Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā..” Jņ. 10:10
Svētums ir Kristus vēsts, vēsts, kas sevī ietver mīlestības un vienotības maksimumu. Kristus šo vēsti ir apzīmogojis ar Savām asinīm un nāvi, un mums tā ir jāmāca citiem, bet vispirms mums tā ir jādzīvo un par to ir jāliecina. Mums ir jādzīvo svētums, nevis abstrakts, bet gan reāls svētums. Dzīvot to praktiski nozīmē paklausību Kristum un Baznīcai un brālīgu mīlestību pret visiem cilvēkiem. (Dieva kalpa G. Džakvinta,, rekolekcijas 1975)
2. diena Eņģelis tiem sacīja: “Un eņģelis viņiem sacīja: Nebīstieties, jo, lūk, es jums pasludinu lielu prieku, kas notiks visiem ļaudīm: Jo jums šodien Dāvida pilsētā piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs.Lūkas 2:10-11
Ir sajūta, ka tumšie spēki vairojas, ka labais ir bezspēcīgs – sajūta, kas līdzīga tai, kāda cilvēkus piemeklē, kad rudenī un ziemā saule cīnās pret tumsu. Vai viņa uzvarēs? Vai pasaulē uzvarēs labā jēga un spēks? Betlēmes stallī ir novietota zīme, kas mums priecīgi atbild: jā, jo šis Bērns – Dieva vienpiedzimušais Dēls – ir uzstādīts kā zīme un garantija tam. Viņš ir zīme, ka Dievs saglabā pēdējo vārdu pasaules vēsturē, Viņš, kas ir patiesība un mīlestība. Tā ir Ziemassvētku patiesā nozīme. Tā ir neuzvarētās Gaismas dzimšanas diena, pasaules vēstures ziemas saulgrieži, kas dod mums pārliecību šīs vēstures pacēluma un pagrimuma vidū, kas atklāj, ka Gaisma nemirs, bet jau ir sasniegusi galīgo uzvaru. (Jozefs Racingers, pirmo reizi publicēts Bavārijas katoļu žurnālā Hochland (1959/60: 97-100)).
3. diena “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” Jņ 14:6
Svētums ir pilnīga Kristus, kurš ir “Ceļš, Patiesība un Dzīvība”, atdarināšana. Tikai caur Kristu mēs varam nonākt pie Tēva; tikai atdarinot Kristu, mēs varam nonākt pie Tēva. Kristus ir vienīgais Starpnieks ne tikai savu nopelnu un žēlastības dēļ, bet arī sava piemēra dēļ. (Dieva kalpa G. Džakvinta, Krusta teoloģija)
4. diena Eņģelis tiem sacīja: “Nebīstieties!” Un viņi sacīja: “Nebīstieties!” Un eņģelis viņiem sacīja: “Nebīstieties!” Lk 2:10
Caur Jēzus iemiesošanos Dievs vēlas, lai mēs saprastu, ka nevis mēs paši sevi glābjam un svētdarām, bet gan Viņš savā mīlestībā paredz mūsu vajadzības un uztur mūs mūsu milzīgajā nabadzībā. (Dieva kalpa G. Džakvinta, Jaunās pasaules veidotāji)
5. diena Tas Kungs, tavs Dievs, ir tavā vidū, varens glābējs, kas priecāsies par tevi ar prieku un atjaunos tevi savā mīlestībā, kas priecīgi dziedās par tevi. Sofonija 3:17
Tomēr Jēzus nopietni izturas pret mūsu mīlestības attiecībām ar Viņu. Viņš pastāvīgi ir mūsu vidū ar savu žēlastību, spēku, mīlestību, gaismu un dāvanām, ar Svēto Garu un caur Baznīcu ar tās harizmu un hierarhiju. Kungs ir likvidējis attālumu starp bezgalīgo un galīgo, visvarenību un bezspēcību, gudrību un nabadzību. Viņš likvidēja šo plaisu, kļūdams viens no mums un dzīvodams mūsu vidū. ((Dieva Kalps G. Džakvinta, Homīlija 1974)
6. diena “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu.” Mt 3:2
Daudziem mūsdienās Kristus ir klupšanas akmens, jo Viņš vienmēr ir cilvēces kritiskā sirdsapziņa, pat tad, kad šķiet, ka Viņš klusē vai ir prombūtnē. Kopš brīža, kad Viņš atklāja Savu pasaulīgo gaismu un kā mīlestības lūdzējs klauvēja pie mūsu cilvēces durvīm, vēsture nav spējusi Viņu ignorēt. Slimībās un pazemojumos, vientulībā un kārdinājumos, nabadzībā un trūkumā, sausumā un pārpratumos: mēs sakām fiat, vienmēr fiat, ar nosacījumu, ka Tu to pieņem, Kungs, kā mīlestības aktu, mīlestības, kas varbūt nav jūtama, bet tomēr ir patiesa. (Dieva kalpa G. Džakvinta)
7. diena Un notika, ka, kamēr viņi runāja un sprieda, Jēzus pats tuvojās un gāja ar viņiem, bet viņu acis nevarēja Viņu pazīt. Lk 24:15-16
Tāpat kā mācekļiem no Emmausas, arī mums dažreiz pietrūkst uzticības un mēs esam noguruši. Bet Kungs nāk mums tuvu. Viņš mūs pavada ceļā, atverot Rakstus, kas palīdz mums izprast Viņa dzīves jēgu un uzkurina mūsu dvēselē mīlestības uguni. (Dieva Kalps G. Džakvinta, Ģimene)
8. diena Slava Dievam, žēlastības pilnā Marija, Kungs ir ar Tevi, svētīta Tu esi starp sievietēm un svētīts Tavas miesas auglis, Jēzus.
Rožukroņa laikā mēs koncentrējam savu skatienu uz noslēpumu un īpašā gaismā kontemplējam visu izpirkšanas noslēpuma ainu, kurā Marija ir personīgi iesaistīta. Meditējot par Pasludināšanu, mums nav jāapstājas tikai pie brīža, kad Marijai parādās eņģelis, bet mēs varam pacelties cauri visam noslēpuma lokam; no gaidīšanas cauri gadsimtiem līdz brīdim, kad Marija uzņem Jēzu savā miesā un dalās dziļās attiecībās ar Kristu. Tad mēs varam pārdomāt noslēpumu par Vārdu, kas kļūst par miesu, kas uzceļ savu telti mūsu vidū. Skatoties uz šo noslēpumu, mēs to izbaudām, izgaršojam un kontemplējam Marijas tuvumā. Ar Rožukroņa lūgšanu mēs cenšamies izprast, izdzīvot un kontemplēt pestīšanas noslēpuma realitāti Marijas, mūsu Mātes, gaismā, kura pirmā izdzīvoja pestīšanas, glābšanas, Tēva mīlestības noslēpumus; kura bija pirmā Kristus mācekle, Viņa pazemīgā kalpone, kura patiesi piedalās Viņa pestīšanas darbā.
9. diena “Nevienam nav lielākas mīlestības par šo: atdot savu dzīvību par saviem draugiem.” Jņ 15:13
Šodien mēs skaidri pamanām, ka Dievs tiek aizstāts ar “ego”; mēs atrodam brālības formas, kas ir viltotas, jo tās dievišķo cilvēku, bet mums ir jādodas uz šo brāļu un māsu pasauli, lai pateiktu viņiem, ka Dievam vienmēr ir jābūt centrā un ka cilvēks var tikt dievišķots tiktāl, ciktāl viņš ir “kristīts”, pārveidots Kristū. Mēs neizvairāmies no pasaules un tās problēmām, bet vēlamies dot jaunu vārdu, kas ir Dievs, Tēvs, Jēzus Kristus, Cilvēks, mīlestības un Svētā Gara unikālajā realitātē. (Dieva Kalps G. Džakvinta,, Homīlijas, 1977)
Ak, Marijas bezvainīgā Sirds, jebkura svētuma dzīvais paraugs, dod visiem saviem bērniem paļāvību kļūt svētiem.
