13. oktobrī notika 10. starptautiskā un starpkonfesionālā konference par dzīvības svētumu un neaizskaramību, ar kuru savu 10 gadu pastāvēšanas jubileju atzīmēja kustība „Luterāņi dzīvībai”, bet 20 gadu jubileju – kustība „Par dzīvību!”. Šoreiz tās tēma bija „Garīgā cīņa aizstāvot dzīvību. Ja ne mēs, tad kurš, ja ne tagad, tad, kad”. Konferences uzdevums bija pievērst sabiedrības uzmanību dzīvības svētuma jautājumiem; iepazīstināt ar faktu, ka dzīvības aizstāvība ir garīga cīņa: vispirms iekšēja cīņa pašam ar sevi un arī ārēja cīņa starp dzīvības un nāves kultūru; uzsvērt lūgšanas nozīmi aizstāvot dzīvību; informēt par pieejamajiem garīgajiem ieročiem, ar kuriem var izcīnīt uzvaru šajā garīgajā cīņā.
LELB arhibīskaps Jānis Vanags, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka sabiedrība, runājot par abortu, vēlas nodrošināt maksimālu komfortu, lai nevienu šī tēma neaizskar. Tā kā mūsdienu cilvēkam nav uz kā balstīties, jo viņam zudušas vērtības, tad ir svarīgi aicināt cilvēkus izvērtēt savas pozīcijas jautājumā par dzīvību. “Mums ir jāatver mutes to labā, kuri to nevar,” sacīja J. Vanags. Savukārt Pareizticīgās Baznīcas priesteris Jānis Dravants pauda pārliecību, ka dzīvības aizstāvības darbā ir nepieciešama pašuzupurēšanās.
Priesteris Andris Marija Jerumanis skaidroja, ka, ja nebūsim vienoti, aizstāvot dzīvību, nebūsim vienoti arī kā kristieši. “Ja mūs vienos cīņa par dzīvību, tad Dievs mūs svētīs un daudz kas mainīsies mūsu valstī.” Viņš pieskārās arī jautājumam par brīvību – vai, runājot par dzīvību, aizskaram citu cilvēku brīvību? Atbildot uz šo jautājumu, viņš sacīja, ka vārda brīvība piemīt katram: “Ja kāds aizliedz man runāt, viņš noliedz jaunā laikmeta ideoloģiju – vārda brīvību. Vārda brīvība piemīt visiem – tā jāizmanto. Ja klusējam, tad kāpēc? Vai pretinieks mūs ir tā iebaidījis, ka baidāmies runāt? Vai ir iesēta šaubu sēkla?” Priesteris norādīja, ka mums trūkst izpratne par patiesu brīvību, jo mūsdienās brīvību nesaista ar atbildību, patiesību. “Modernais laikmets ir kā Pilāts, kurš jautā, kur ir patiesība? Patiesības vairs nav – tā ir relatīva. Ja patiesība ir relatīva – tas nozīmē, ka neko nevar aizliegt. Ticēt, ka ir patiesība, pieņemt, iestāties par to dzīvē – tā ir garīgā cīņa, kura jāveic katram,” norādīja A. M. Jerumanis.
Amerikāņu „Luterāņi par dzīvību” prezidents Džims Lembs savā runā sacīja, ka ir laiks runāt par abortiem, jo cilvēkiem, kas to ir darījuši, ir jādzird, ka Dievs piedod un nevienu nepazudina. “Ir laiks sludināt Evaņģēliju par abortiem, būt par dzīvības balsi politikā, līdzjūtības balsi pie klīnikām utt.,” norādīja Lembs. “Dāvids teica, Goliāts ir tik liels, ka mestais akmens noteikti viņam trāpīs un garām neaizšaus. Arī Goliāts, pret kuru mēs cīnāmies, ir tik liels, ka nevaram trāpīt garām. Galvenais ir darīt!” sacīja Dž.Lembs.
Diāna Staņko, Ilze Mežniece
