No 18.-25. janvārim pasaulē sākas Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību

Lūgšanu nedēļas pirmsākumi ir meklējami jau no 1740. gada. Datumus Baznīcas vienotības oktāvai no 18. – 25. janvārim pirmo reizi izvēlēja anglikāņu mācītājs Pols Vatsons kopā ar savu draugu Spenseru Džounsu.
Jaunu ievirzi Baznīcas vienotības sakarā ieviesa abats Pols Kutirjē 1963. gada janvārī Lionā, Francijā. Baznīcas šķelšanās vienmēr ir sāpējusi kristiešiem un tāpēc, lai notiktu samierināšanās konfesiju starpā, par to vajadzēja lūgties.
Svarīgākais dekrēts par kristiešu vienotību Unitatis redintegratio (1964. g.) tika izdots II Vatikāna koncila laikā. Ekumenismu veicināja arī Romas pāvesta Pāvila VI tikšanās Jeruzalemē ar Konstantinopoles ekumenisko patriarhu Atenagorasu (1964. g.), kā arī viņa vizīte pie šī paša patriarha Konstantinopolē (1967. g).
 „Nav jādomā, ka ekumenisms tiek īstenots tikai oficiālajās sarunās augstākajā līmenī. Tas tiek īstenots arī visdažādākos veidos un līmeņos. Jaunas ekumeniskās attiecības veidojas kopīgas lūgšanas brīžos, Bībeles studijās, kopīgā liecināšanā un kalpošanā, atbildot uz pasaules vajadzībām arī miera un taisnības jomā”, tā žurnālā Ejiet un māciet raksta priesteris P. M. Jerumanis.
Šī gada kristiešu Lūgšanu nedēļas par vienotību tēmas ir izvēlētas, īpaši balstoties uz aktuālām norisēm sabiedrībā: vēršanās pret kara draudiem un vardarbību, pret diskrimināciju un sociālajām netaisnībām, runājot par ekonomisko situāciju, ekoloģisko krīzi, par slimībām un ciešanām. Pats lielākais uzsvars tiek likts uz cerību, kura piemīt kristietim, neskatoties uz pasaules sašķeltību.
„Sociālā un kultūras dzīve paver plašu telpu ekumeniskai sadarbībai. Kristieši kopīgi aizstāv evaņģēliskās normas cilvēku sadzīvē, nes kopīgo mācību skolās, un, kur iespējams, kopīgi nostājas pret katra veida vardarbību un morālisku izlaidību”, tā komentē kardināls Jānis Pujats.

Informāciju sagatavoja LRKB Informācijas centrs
29444171, info@catholic.lv