Šī gada 16. maijā Rīgā notika Kristīgo Mediķu biedrības rīkotā konference par garīgo veselību. Tā pulcēja dažādu jomu speciālistus un palīdzēja paskatīties uz cilvēku plašāk – ne tikai caur diagnozēm, simptomiem vai atsevišķām orgānu sistēmām, bet kā uz vienotu veselumu.
Konferences galvenā doma bija vienkārša, bet ļoti būtiska: cilvēka garīgo veselību ietekmē gan ķermenis, gan prāts, gan attiecības, gan dzīvesveids, gan garīgā dimensija. Tāpēc arī palīdzībai jābūt daudzpusīgai.
Būtiskākās atziņas no konferences
Teologs Toms Priedoliņš atgādināja par katra cilvēka neatņemamo cieņu – arī tad, ja slimības dēļ cilvēks zaudē intelektuālās spējas vai kļūst ļoti ievainojams. Viņš uzsvēra, ka slimību nedrīkst uztvert kā sodu. Slims cilvēks nav “mazāk vērtīgs” cilvēks, un viņa cieņa nav atkarīga no veselības stāvokļa.
Interniste un endokrinoloģijas rezidente Alise Dekante skaidroja, cik cieši endokrīnā sistēma ir saistīta ar cilvēka pašsajūtu un psihisko veselību. Dažkārt hormonāli traucējumi var izskatīties līdzīgi depresijai, trauksmei vai citām psihiskām saslimšanām. Tika runāts gan par smagu hipotireozi, gan Kušinga sindromu, gan citām endokrinoloģiskām saslimšanām, kas var būtiski ietekmēt cilvēka garastāvokli, domāšanu un uzvedību.
Neiroloģe Dace Sarkanābola-Bērziņa pievērsās atmiņas un koncentrēšanās traucējumiem. Viņa runāja par to, cik svarīgi ir saprast, kas slēpjas aiz “kognitīvās miglas” – vai tā saistīta ar pārslodzi, izdegšanu, pēckovida stāvokli vai citiem veselības traucējumiem. Īpaši tika uzsvērts, ka izdegšanu ir svarīgi pamanīt laikus – gan sevī, gan cilvēkos, ar kuriem strādājam.
Uztura speciāliste un pētniece Gita Ignace runāja par uztura, kustības, mikrobioma un insulīna rezistences saistību ar smadzeņu darbību un garīgo veselību. Viņa atgādināja, ka fiziskās aktivitātes nav tikai “sports figūrai” – tās ietekmē arī smadzenes, iekaisuma procesus, enerģiju un emocionālo līdzsvaru. Nozīmīga loma ir arī kvalitatīvam uzturam, īpaši Vidusjūras diētas principiem un ultra-pārstrādātas pārtikas mazināšanai ikdienā.
Psihoterapeite Inese Drēska runāja par darba vides ietekmi uz cilvēka garīgo veselību. Tika skarti tādi jautājumi kā mobings, bosings, hronisks nogurums un empātijas zudums kolektīvā. Kā praktisku rīku viņa ieteica skaidru un cieņpilnu komunikāciju, runājot “es” formā – piemēram: “Man tas nav pieņemami.” Viņa atgādināja, ka cilvēka cieņa nav jānopelna – tā cilvēkam pienākas vienkārši tāpēc, ka viņš ir cilvēks.
Psihiatre Daina Liepiņa iezīmēja, kā garīgās veselības jautājumi atspoguļojas Bībelē, un runāja par garīgajiem resursiem, kas var papildināt medicīnisko palīdzību. Ticība, lūgšana, cerība un kopienas atbalsts nav pretrunā ārstēšanai – tie var kļūt par nozīmīgu atbalstu cilvēka atveseļošanās ceļā.
RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Kapelānu dienesta vadītāja Inese Lūse dalījās pieredzē par kapelāna darbu slimnīcā, īpaši intensīvās terapijas nodaļā. Viņas stāstījums spilgti parādīja, cik svarīga ir klātbūtne brīžos, kad cilvēks un viņa tuvinieki piedzīvo lielas bailes, zaudējumu vai bezspēcību. Kapelāns ir daļa no starpdisciplināras komandas – viņš palīdz ne tikai pacientam un tuviniekiem, bet arī ārstniecības personālam sarežģītās situācijās.
Konference atgādināja, ka garīgā veselība nav atrauta no pārējās cilvēka dzīves. Hormoni var ietekmēt psihi. Uzturs un kustība var mazināt iekaisumu un stiprināt smadzeņu darbību. Darba vide var vai nu dziedēt, vai ievainot. Un cilvēcisks, cieņpilns, mīlestības pilns atbalsts reizēm kļūst izšķiroši svarīgs tur, kur ar medicīnas tehnoloģijām vien nepietiek.
Paldies visiem lektoriem, kolēģiem un dalībniekiem par klātbūtni, atziņām un kopīgi veidoto sarunu par cilvēku kā veselumu.
Teksts un foto: Kristīgo Mediķu biedrība
