Caritas Internationalis prezidents, kardināls Oskars Rodrigess Maradjaga, ziņos valstu līderiem, ka politiskās vadības Tūkstošgades Attīstības Mērķu (MDGs) sasniegšana nav izdevusies. Šī gada 25. septembrī ANO asamblejā Ņujorkā kardināls Rodrigess savā runā par augsta līmeņa notikumiem Tūkstošgades Attīstības Mērķu sasniegšanā mudinās pasaules līderus pieņemt drosmīgus lēmumus un īstenot pagātnes solījumus, lai sasniegtu Tūkstošgades Attīstības mērķus jau līdz 2015. gadam.
„Mums vajag iztēloties pasauli, kurā nevajadzīgas 10 miljonu bērnu nāves gadā ir kaut kas šausmīgs un nepieļaujams, ” saka kardināls.
Kardināls Rodrigezs apgalvo, ka neveiksmes ciešana Tūkstošgades Attīstības Mērķu sansiegšanā ir ne tikai naudas, palīdzības lietderīguma, parādu atvieglojumu vai taisnīgas tirdzniecības dēļ.
Viņš saka: ‘Mums jābūt spējīgiem iedomāties sevi dzīvojam nevis ‘Trešās Pasaules’ un ‘Pirmās Pasaules’ valstīs, bet gan vienā pasaulē, kurā pienākumi pret trūcīgajiem ir sadalīti.’
Kardināls ir viens no sešiem pilsoniskās sabiedrības līderiem, kurus ielūdzis ANO ģenerālsekretārs Bens Kimūns, lai viņi piedalītos ANO apaļā galda diskusijās. Kardināla runas tēma ir vides ilgtspējīgums.
Viņš apgalvo, ka klimata izmaiņas iznīcina lielu daļu no attīstības valstu sasniegtā progresa, un viņš mudina industralizētās nācijas pārtraukt siltumnīcas efektu radošo gāzu izplūdi.
Viņš arī saka – izmaiņas klimatā nozīmē arī to, ka trūcīgajiem cilvēkiem papildus jau esošajiem solījumiem būs nepieciešams finansiālais atbalsts.
‘Mēs esam liecinieki tam, kā tiek radīta pasaule, kurā dažu cilvēku alkatība atstāj vairākumu aizmirstībā,’ saka kardināls.
Kā Hondurasas iezemietis, kardināls esot redzējis postu, ko izraisījusi alkatība, viņa dzimtajā valstī, kur kalnrūpniecības kompānijas ir izmantojušas tās zemi un atstājušas to saindētu vietējiem iedzīvotājiem.
Kardināls Rodrigess mudinās valstu galvas strādāt pie Tūkstošgades Attīstības Mērķu sasniegšanas, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un vietējām uz ticību balstītām organizācijām.
2000. gadā 189 valdības parakstīja Tūkstošgades Deklarāciju, apsolot apturēt neattaisnojamo trūkumu attīstības valstīs.
Caritas Internationalis ir atbalstījusi Tūkstošgades Attīstības Mērķus ar tādu iniciatīvu palīdzību kā ‘Gadadienas Parādu Kampaņa’ un ‘Padariet Nabadzību par Vēsturi’, tādos pasākumos kā Pasaules Ekonomikas Forums, G8 un Akras Palīdzības Efektivitātes sanāksme.
Michelle Hough
Komunikāciju pārstāvis
Caritas Internationalis
Tel: +39 06 69879752
Skype: meesh_roma
Tulkojusi Mārīte Upeniece speciāli Caritas Latvija
Tūkstošgades Attīstības Mērķi (MDGs) ir brīnišķīgs līdzeklis
Tie ir darbības ierosinātāji – standarts, pēc kura izvērtēt valdības vārdus attiecībā pret reālo rīcību – un atgādinātāji par to miljonu cilvēku ciešanām, kuri dzīvo dziļā nabadzībā.
Protams, lielākajai daļai no mums nav nepieciešams iepazīties ar Tūkstošgades Attīstības Mērķiem, lai uzzinātu, kas ir nabadzība. Hondurasā, no kurienes es nāku, mēs ikdienā sastopamies ar tās izraisītiem ierobežojumiem.
Tomēr Tūkstošgades Attīstības Mērķi mums ir nepieciešami, lai pamudinātu valdības steidzamai darbībai, īstenojot pagātnē dotos attīstības solījumus.
Daudziem no mums burtam ‘M’ burtu salikumā MDGs vajadzētu nozīmēt ‘minimums’. Mēs vēlamies redzēt savas valdības ejam tālāk, īpaši vides aizsargāšanas atbalstīšanā. Tas ir tāpēc, ka klimata izmaiņas iznīcina lielu daļu no attīstīto valstu sasniegtā progresa.
Desmit gadus atpakaļ, oktobrī, Centrālamerikā plosījās orkāns Mičs, Hondurasā vien izpostot 50 gados sasniegto.
Tajā pašā laikā Mičs ir ceturtā stiprākā viesuļvētra, kas jebkad plosījusies Atlantijas okeānā. Bet vētra, kurai vajadzēja būt pēdējai, kļuva par visa sākumu. Dažu gadu laikā Mičs noslīdēja uz septīto vietu šai sarakstā.
Zinātnieki apgalvo, ka šādi laika apstākļi kļūs arvien biežāka parādība, un jau šodien mēs redzam to īstenojamies dzīvē Indijā un Haiti.
Lai gan klimata izmaiņas ir globāla problēma, kas ietekmē mūs visus, nabadzīgie cieš ievērojami vairāk nekā bagātie. Paradokss slēpjas tajā, ka tieši viņi ir mazāk atbildīgi par piesārņojumu, kas izraisa globālo sasilšanu.
Lai izvairītos no katastrofas Industrializētajām valstīm jāatgriežas pie to Tūkstošgades Attīstības Mērķu saistībām, 1990 līmeņos samazinot siltumnīcas efektu radošo gāzu izplūdi vismaz par 25 – 40 procentiem līdz 2020. gadam un vismaz par 80 procentiem līdz 2050. gadam.
Trūcīgajiem cilvēkiem jaunattīstības valstīs papildus jau eksistējošiem solījumiem arī ir nepieciešams pastiprināts finansiālais atbalsts, lai tiktu galā ar klimata izmaiņu radītajām sekām.
Postījumiem, ko mēs esam nodarījuši mūsu planētai, un postījumiem, ko tā pašlaik nodara mums, jābūt kā brīdinājuma zīmei, ka dzīšanās pēc bagātības, bez seku apzināšanās, ir ne tikai nepareiza, bet arī nav ilgtspējīga.
Es pats esmu redzējis alkatības sekas savā valstī, kur starptautiskas kalnrūpniecības kompānijas no zemes iegūst tās bagātības, atstājot to saindētu, un cilvēkus, kuri tur piedzīvo visu ļaunāko.
Mēs esam liecinieki tam, kā tiek radīta pasaule, kurā dažu cilvēku alkatība atstāj vairākumu aizmirstībā.
Neveiksmes ciešana Tūkstošgades Attīstības Mērķu sasniegšanā ir ne tikai finanšu trūkuma, vai uzlabojumu palīdzības līdzekļu tērēšanā, vai lielāku parādu atvieglojumu, vai tirdzniecības sistēmas dēļ.
Tas, no kā mēs ciešam, ir akūts iztēles trūkums.
Mums jābūt spējīgiem iztēloties sevi dzīvojam nevis ‘Trešās Pasaules’ un ‘Pirmās Pasaules’ valstīs, bet gan vienā pasaulē, kurā pienākumi pret trūcīgajiem ir sadalīti.
Mums jāiztēlojas pasaule, kurā nevajadzīgas 10 miljonu bērnu nāves gadā ir kaut kas šausmīgs un nepieļaujams.
Mums tas ir jāiztēlojas, un Jums, valstu galvas, tas jāīsteno, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un uz ticību balstītām organizācijām – tas ir – masu līmenī. Tūkstošgades Attīstības Mērķu sasniegšana ir labs veids kā sākt.
Ir notikusi politiķu izgāšanās un vadības izgāšanās. Mēs aicinām visus līderus tagad un nākotnē pieņemt drosmīgus lēmumus sabiedrības labā, visas cilvēces labā.
Tulkojusi Mārīte Upeniece speciāli Caritas Latvija
