Svētdien, 15. novembrī, 20 gadu jubileju Latvijā svinēja Betānijas dominikāņu māsas. Uz Mārupes klostera un kopienas jubileju bija ieradušies māsu draugi, kaimiņi, Dominikāņu ģimenes pārstāvji, kā arī tās māsas, kuras 1995. gadā Mārupē sāka veidot kopienu.
Svinības sākās ar Svēto Misi, kuru celebrēja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis un kuras laikā klātesošos uzrunāja Betānijas māsu kaimiņu kopienas, t.i. jezuītu pārstāvis, tēvs Algimantas Gudaitis. Viņš novēlēja māsām turpināt iesākto darbu, vadot cilvēkus tuvākā draudzībā ar Dievu. Sveicot māsas, tēvs Sergejs Ivanovs OP, kurš arī ir kalpojis Mārupes klosterī, atgādināja, ka māsām ir aizbildnis debesīs, Betānijas dominikāņu māsu kopienas dibinātājs svētīgais tēvs Žans Žozefs Latasts. Viņš uzsvēra, ka svētais Debesīs noteikti priecājas par katru māsu veikto labo darbu, un novēlēja, lai arī māsu zemes dzīves beigās Debesīs notiek gaviles. Izrādās, ka pie Betānijas māsām kādu laiku kalpojis arī E. Pavlovskis, kurš jokoja un teica māsām paldies par “pāraudzināšanu”, kuras rezultātā pat kļuvis par bīskapu.
Runājot par Betānijas kopienu, Mārupes klostera priekšniece māsa Hanna Rita Laue sacīja, ka kopienas dzīve ir kā treniņa laukums, kā arī atgādināja tēva Latasta vārdus, kurš reiz teicis, ka Betānija ir zem krusta, kur tiekas Jēzus māte Marija un Marija Magdalēna. Šīs abas sievietes ir tik dažādas, bet abas piedzīvo tās pašas sāpes un mīlestību.
Pasākuma otro daļu atklāja māsa Marjoleina, kura 90. gadu sākumā, ģenerālpriores māsas Veronikas sūtīta, kopā ar citām māsām devās iepazīt situāciju Lietuvā un Latvijā, tomēr pēc tam nolēma dibināt klosteri Latvijā, jo “šeit bija labi cilvēki”. Sākums nebija viegls. Nopirktā māja neatbilda klostera vajadzībām. “Uz sienām bija bildes ar kailām sievietēm, kas neatbilda katoļu kopienas stilam,” caur jokiem stāstīja māsa, kura vēl atceras un runā latviešu valodā. Viņa arī sacīja, ka pirmā ziema bija īsts pārbaudījums. Bija mīnus 26 grādi, visas četras māsas, saģērbušas visas iespējamās drēbes, gulēja uz grīdas, jo nebija mēbeļu.
Māju 1996. gada aprīlī iesvētīja toreizējais arhibīskaps Jānis Pujats. Tomēr, pirms vēl māja bija iesvētīta, māsas attapās, ka tualetei nav durvju. “Mēs jau bijām pieradušas, bet domājām, kā būs, ja arhibīskaps dosies uz tualeti. Tad mums būs jāsvilpo vai jādzied. Tā dienā pirms mājas iesvētīšanas visu nakti līdz pl. 5 rītā strādājām, lai izveidotu durvis, bet nevienam uz tualeti tā arī nevajadzēja,” izstāstīja māsa Marjoleina.
Vakara gaitā māsas saņēma daudz sveicienus un laba vēlējumus gan no draudzes pārstāvjiem, gan citām kopienām un draugiem.
Svinot Betānijas dominikāņu māsu jubileju Latvijā, līdz 21. novembrim Svētā Jāzepa klosterī Mārupē ir iespēja palūgties pie svētīgā tēva Latasta relikvijām. Turklāt šonedēļ – 17. un 20. novembrī – katru rītu pl. 7 klosterī notiks arī Svētā Mise.
Patlaban Mārupes Svētā Jāzepa klosterī dzīvo trīs māsas, bet vēl viena – māsu misijas punktā Aglonā.
LRKB IC; FOTO: Matiass Heins, Dainis Berdigāns
