Ar šī vakara dievkalpojumu, kurā tiek pieminētas Kunga pēdējās vakariņas un svinēta Euharistijas sakramenta iedibināšana, Baznīcā sākas Trīs lielās dienas jeb Triduum, kas noslēdzas ar Lieldienu svinībām. Piedāvājam šī vakara dievkalpojuma pilnu Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča homīlijas tekstu.
Dārgie brāļi un māsas Kristū, […], šodien pieminam Euharistijas iedibināšanu. Dienu, kad Jēzus pirmo reizi veica šo ritu, un mēs to atkārtojam. Baznīca māca, ka tas noslēpums, kas bija Golgātā, un arī Lieldienu rīta notikums noslēpumainā veidā ir klātesošs uz altāra dievkalpojuma laikā. Tāpat arī garīgie augļi mums ir pieejami.
Lai padarītu saprotamāku vismaz vienu šī noslēpuma aspektu, mums ir aprakstīts fragments no Izceļošanas grāmatas. Kad Dievs pavēlēja Mozum izvest izraēliešus no Ēģiptes, kur viņi vergoja un bija pakļauti spēcīgam diktatoriālam režīmam, Dievs darīja brīnumus un zīmes, lai pārliecinātu faraonu viņus izlaist. Te ir [aprakstīta] pēdējā Ēģiptes sodība, kurā iet bojā visi Ēģiptes pirmdzimtie.
Izceļošana, kas atkārtojas
Šis notikums bija, iespējams, Dieva iejaukšanās rezultātā. Izraēlieši izgāja ārā, atbrīvojās no verdzības. Šīs notikums pēc tam palika dzīvs viņu piemiņā. To katru gadu svinēja kā svētkus. Svēto Rakstu pētnieki saka, ka tas notika un atkārtojās arī pēc tam, kad izraēlieši bija aizvesti Bābeles verdzībā – Dievs atkal solīja viņu izvest. Un viņi atgriezās no Bābeles verdzības. […]
Mēs kā Dieva izredzētā tauta ik pa laikam piedzīvojam izceļošanu. Piemēram, ne fiziska, bet tomēr izceļošana bija atbrīvošanās no komunisma jūga, no Padomju savienības, kurā ticīgie tika apspiesti, vajāti fiziski, ietekmēti psiholoģiski. Visādā veidā tika mēģināts Baznīcu sagraut un noslāpēt. Tā bija citādā veidā, bet arī izceļošana, atbrīvošana no jūga. Šodien esam citā jūgā. Šodien ir ierobežojumi. Jā, tie ir saprotami un pamatoti, tie ir jārespektē, bet tie tomēr ir ierobežojumi. Esam korona vīrusa jūgā. Un tas mūs ierobežo, laupa brīvību. Dievam ir vara un spēks izvest mūs arī no šīs nebrīves. Varam turpināt šo domu. Esam globalizācijas negatīvo aspektu jūgā, kuri parādās šobrīd, kuri padarīja iespējamu pandēmijas izplatīšanos. Tāpat esam patēriņa mentalitātes jūgā kā sabiedrība. Un tas tādā vai citādā mērā skar katru no mums.
Te jau mēs pamazām sākam pietuvoties izceļošanai no Ēģiptes, jo Dieva Vārds ir nemainīgs, mūžīgs, vienmēr aktuāls. Un ne jau tāpēc pieminam izceļošanu, lai sajūsminātos emocionāli par brīnumiem vai justu līdzi ebrejiem par to, cik grūti viņiem gāja. […] Tas viss ir mūsu pamācībai. Ebreju ģimenēs tā ir, viņiem ir tradīcija, vismaz ticīgajās ģimenēs, ka tēvs stāsta notikumus un no paaudzes paaudzē tie tiek nodoti, jo tas ir aktuāli. Un tas notiek šeit un tagad ar katru no mums. Mums katram ir sava Ēģiptes verdzības dimensija. Diezin vai varam pateikt, ka visi esam svēti, esam absolūti brīvi cilvēki, kuriem nav problēmu, esam īstenojuši Dieva attēlu un līdzību uz 100%. Lai tikai tagad eņģeļi un uguns rati nāk un parauj mūs uz debesīm. Diez vai kāds tā var pateikt. Tas nozīmē, ka izceļošana ir nepieciešama ikvienam no mums. Ir svarīgi šo dimensiju identificēt un atvērt Dieva valstības klātbūtnei un tam noslēpumam, ko šodien svinam. Tam notikumam – izceļošanai – un arī tam noslēpumam, ko svinam – Euharistijas noslēpumam.
Asinis, kas pasargā
Lai mēs to mazliet varētu mēģināt racionāli apjēgt, ir svarīgi atsaukties uz pirmo lasījumu, kur teikts – jāpaņem jēru, viņu jānokauj un jāapsmērē durvju palodas un māju sliekšņus ar jēra asinīm. Tur teikts: “Es redzēšu asinis un paiešu jums garām. Un jūsu vidū nebūs šīs iznīcinošās sodības, kad es sitīšu Ēģiptes zemi.” Kā to saprast? Ēģiptieši bija grēcinieki, pielūdza elkus un darīja pāri Izraēļa dēliem un meitām. Viņi pat tos nonāvēja vai lika viņus nonāvēt. Pāri viņu galvām bija sakrājies liels ļaunums. Sodība bija brīdis, kad Dievs ļāva, lai ļaunums nāk pār viņu galvām. Dievs ar savu žēlsirdīgo roku pārstāja šo ļaunumu bremzēt. Tas nāca pār viņiem. Ko nozīmē asinis? Dievs pateica – ar jēra asinīm apslaciniet, un asinis jūs sargās. Izraēļa dēli jau arī nebija nekādi svētie. Viņi kašķējās un darīja pāri viens otram. Ja Dievs ļautu, ka viņu nodarītais ļaunums nāk viņiem pāri, tad arī viņiem labi neklātos. Bet Dievs parāda žēlsirdību un saka – es jūs pasargāšu. Jēra asinis. Tas bija pravietojums par Jēzus kristus asinīm. Līdzīgi kā svētais Pāvils saka, ka tā klints, kas gāja līdzi izraēliešiem, kas viņus balstīja, bija Kristus, Logos, Dievišķais, kas viņus pavadīja. Līdzīgi arī šeit Kristus izlietās asinis pie krusta darbojās ar atpakaļejošu datumu. Asinis, kuras pasargā.
Evaņģēlijā teikts: “Šis biķeris ir jaunā Derība manās asinīs.” Kristus asinīm ir spēks mūs atbrīvot no mūsu ļaunuma sekām. Tas ir svarīgi. Pāvils saka, ka tad, kad tiekam kristīti, iegremdējamies Jēzus Kristus nāvē. Izejot no ūdens augšāmceļamies. Arī Euharistijā, kuru svinam, iegremdējamies viņa nāves un augšāmcelšanās noslēpumā. Katra Euharistija ir izceļošana no Ēģiptes. Ir klātesošs Dievs spēks, kas bija toreiz un kas spēj izvest ikvienu no mūsu vājuma, no mūsu Ēģiptes verdzības dimensijas. No iekšējā cietuma. Rīta liturģijā bija vārdi – esmu tevi svaidījis, lai tu nestu brīvību cietumniekiem. Lūk, mēs, garīdznieki, un ikviens kristietis ir aicināts nest šo vēsti ikvienam, kurš jūtas ieslodzīts savas nomāktības, baiļu, neziņas cietumā, un dot liecību, ka Dievs mani ir izvedis no mana cietuma, no manas verdzības lokiem, kā arī vēlos pavēstīt, ka viņš to var izdarīt arī ar tevi. Aicinu tevi atvērt sirdi šim noslēpumam, Dieva Vārdam, nožēlot grēkus un pieņemt Dieva spēku, kas tevi nomazgā, lai Kristus asinis kļūst darbīgas tavā dzīvē.
Šo noslēpumu mēs svinam. Mēs kļūstam tā līdzdalībnieki šobrīd. Visi tie, kas nav šeit, bet ir klātesoši garā caur sociālajiem medijiem, arī jūs to varat piedzīvot, atvērt sirdis Dieva klātbūtnei, kas manifestējas šeit un šobrīd Dieva Vārdā un svinētajos noslēpumos. Lai Dievs mums palīdz uz to atvērties un to piedzīvot! Āmen.
LRKB IC
