Lūgšanas

• Lūgšanu ceļvedis
• Breviārs jeb Stundu liturģija
• Liturģiskās lūgšanas
• Ikdienas lūgšanas
• Vissvētākā Sakramenta godināšana
• Lūgšanas Dievam Tēvam
• Lūgšanas Jēzum
• Lūgšanas Svētajam Garam
• Lūgšanas kopā ar Mariju
• Dažādas lūgšanas
• Rūgtās asaras
• Krustaceļš
• Gaismas ceļš
• Dieva žēlsirdības kronītis
• Litānijas un novennas
• Lūgšana bīskapa Boļeslava Sloskāna beatifikācijai
• Lūgšanas par aicinājuma atklāšanu

Lūgšana, tāpat kā Svētie sakramenti, ir viens no Dieva žēlastību avotiem. “Lūdziet, un jums tiks dots,” saka Kristus (Mt 7,7).

Tā kā Kristus māca “Meklējiet vispirms Dieva valstību” (Mt 6,33), pirmām kārtām mums ir jālūdz žēlastības, kas nepieciešamas mūsu pestīšanai. Tas nozīmē, ka jālūdz, lai Dievs vada mūsu soļus pa labiem ceļiem, lai piedod mums grēkus, lai dod izturību labajā un lai sargā no ļauna.

Lūdzoties dažādās laicīgās vajadzībās, jāatceras, ka Dieva nodomi ir tālejoši un skar visu mūsu dzīvi kopumā, tāpēc jāpaļaujas uz Viņa apredzību, paturot prātā šādus vārdus: “Lai notiek Tavs prāts!”

Bez tam lūgšanā mēs esam aicināti arī godināt Dievu un pateikties par Viņa dāvanām.

Ikdienas lūgšana ir ticības pilna sarunāšanās ar Dievu. Dievs grib, lai mēs to darītu bieži, t. i., Viņš pats vēlas ar mums sarunāties. Viņš runā caur mūsu sirdsapziņu, viņš sūta mums labas domas, iepriecinājumus, iedvesmas. Atbildēsim arī mēs, bieži paceļot savas domas uz Dievu! “Lūdzieties Garā pie katras izdevības,” saka apustulis (Ef 6,18). Tas ir mūsu ikdienas kontakts ar Dievu. Tam jānotiek viegli un nepiespiesti, sagādājot iekšēju prieku.

Avots: Slavējiet Kungu. Lūgšanu un dziesmu grāmata katoļiem. Rīgas Metropolijas kūrija, 2001

Vēstule no Drauga

Man vajadzēja uzrakstīt šo vēstuli, lai tev pastāstītu, cik ļoti Es tevi mīlu un kā par tevi rūpējos. Vakar Es redzēju, kā tu pastaigājies ar saviem draugiem, kā jūs kopā smējāties; Es cerēju, ka pēc kāda laiciņa tu vēlēsies pastaigāties arī ar Mani. Es uzgleznoju saulrietu, lai padarītu krāšņāku tavas dienas novakari un atsūtīju vieglu vēsmiņu, lai tevi atspirdzinātu. Es gaidīju, taču tu tā arī neieradies. Mana mīlestība tomēr nebija beigusies.

Kad Es pagājušonakt vēroju tevi aizmiegam, Es izlēju pār tavu seju mēnesgaismas starus. Tie rotājās tavā sejā kā asaras. Tu pat neiedomājies par Mani. Bet Es tā gribēju tevi mierināt…

Nākamā dienā Es liku atmirdzēt brīnišķīgam saullēktam, un tas atnesa tev skaistu rītu. Bet tu piecēlies vēlu un aizsteidzies uz darbu – tu pat to nepamanīji. Manas debesis apmācās, un lietus, kas nolija, bija Manas asaras.

Es tevi mīlu. Ja tikai tu ieklausītos šajos vārdos! Es patiešām tevi mīlu. Es mēģinu par to pastāstīt ar klusumu, kas ieskauj zaļo pļavu. Es izsaku to debess zilumā. Vējš čukst par Manu mīlestību koku galotnēs, tas izkaisa Manu mīlestību pār dažādās krāsās zaigojošiem pļavas ziediem. Es kliedzu par Savu mīlestību pērkona negaisā, Es stāstu par to ūdenskrituma šalkoņā. Es komponēju mīlestības dziesmas, kuras tev nodzied putniņi. Es tevi ietinu savas saules siltuma apmetnī, lai tu nenosaltu, un iedodu gaisam svaigumu un dabas smaržas. Mana mīlestība pret tevi ir dziļāka par pasaules okeāniem un lielāka par jebkuru vajadzību, kādu tu izjūti savā sirdī. Ja vien tu spētu izprast, kā Es rūpējos par tevi.

Mans Tēvs sūta tev sveicienus. Es vēlos, lai tu varētu Viņu satikt. Tāpēc, lūdzu, ierodies pie Manis drīz. Bet, ja arī tu uzreiz neatnāktu, Es tik un tā tevi gaidīšu, lai arī cik Man ilgi nebūtu jāgaida. Gaidīšu, jo Es tevi mīlu.

Tavs Draugs,
Jēzus

Redzi un uztver Kristu katrā cilvēkā,
lai spētu šai pasaulē redzēt un mīlēt
savu brāļu dvēseles:
Pašu mazāko dvēseles,
grēcinieku dvēseles,
nabadzīgo dvēseles,
taisno dvēseles,
noklīdušo dvēseles,
gandarītāju dvēseles,
dvēseles, kas saceļas pret
Dieva gribu,
dvēseles, kas saceļas pret
Kristus svēto Baznīcu,
sabojātu bērnu dvēseles,
pagrimušu un nepaklausīgu
priesteru dvēseles,
dvēseles, kas ļāvušas sevi pārņemt
bēdām,
vienkāršās un eņģeļiem līdzīgās
jaunavu dvēseles,
dvēseles, kas ir noslīkušas
baudkāres tumsā un
izvirtīgās miesas iegribās,
dvēseles, kas lepojas ar ļaunumu,
dvēseles, kas alkst pēc varas un zelta,
dvēseles, kuras rūpējas tikai par sevi,
dvēseles, kuras redz tikai sevi,
pazudušās dvēseles, kuras meklē ceļu,
noskumušās dvēseles, kuras meklē
patvērumu vai kādu līdzjūtīgu vārdu,
dvēseles, pār kurām nācis lāsts un kuras
izmisumā vaimanā,
dvēseles, kas izjūt gandarījumu par to,
ka dzīvojušas taisnībā.
Kristus mīl visas šīs dvēseles,
par visām tām Kristus nomira,
Viņš vēlas tās visas pasargāt un turēt savās rokās,
ielikt tās savā ievainotajā Sirdī.
Lai saskatītu un izjustu Kristu ikvienā cilvēkā,
mūsu sirdīs ir dziļi jāieskanas
žēlsirdības mūzikai…

Tēva Oriona meditācija

Divi rīti

Kādu rītu es piecēlos agri, lai steidzīgi uzsāktu darīt dienas darbus; bija jāpagūst izdarīt tik daudz, ka man neiznāca laika lūgšanai. Radās visādas neparedzētas problēmas, un katrs jauns pienākums šķita arvien grūtāk izpildāms. „Kāpēc Dievs man nepalīdz?” – es brīnījos. Viņš atbildēja: „Tu taču nelūdzi.”

Es vēlējos saņemt arī kādu iepriecinājumu un redzēt savā ceļā kaut ko skaistu, bet diena bija tik nomācoši drūma, ka es brīnījos: „Vai tiešām Dievs man nevarētu dot kaut ko labāku?” Viņš sacīja: „Tu neesi meklējis.”

Tad es vēlējos sajust Dieva klātbūtni un devos tieši pie Viņa. Es izmēģināju visas savas atslēgas, lai atvērtu durvis, kas ved pie Viņa. Un Dievs savā mīlestībā man maigi pārmeta: „Mans bērns, tu neesi klaudzinājis pie manām durvīm.”

Nākamajā rītā es piecēlos agri, lai kādu brīdi varētu palikt vienatnē ar sevi. Man bija tik daudz kas jāpaveic, ka es vairs nevarēju iztikt bez lūgšanas.

Lūgšana, tāpat kā Svētie sakramenti, ir viens no Dieva žēlastību avotiem. “Lūdziet, un jums tiks dots,” saka Kristus (Mt 7,7).

Tā kā Kristus māca “Meklējiet vispirms Dieva valstību” (Mt 6,33), pirmām kārtām mums ir jālūdz žēlastības, kas nepieciešamas mūsu pestīšanai. Tas nozīmē, ka jālūdz, lai Dievs vada mūsu soļus pa labiem ceļiem, lai piedod mums grēkus, lai dod izturību labajā un lai sargā no ļauna.

Lūdzoties dažādās laicīgās vajadzībās, jāatceras, ka Dieva nodomi ir tālejoši un skar visu mūsu dzīvi kopumā, tāpēc jāpaļaujas uz Viņa apredzību, paturot prātā šādus vārdus: “Lai notiek Tavs prāts!”

Bez tam lūgšanā mēs esam aicināti arī godināt Dievu un pateikties par Viņa dāvanām.

Ikdienas lūgšana ir ticības pilna sarunāšanās ar Dievu. Dievs grib, lai mēs to darītu bieži, t. i., Viņš pats vēlas ar mums sarunāties. Viņš runā caur mūsu sirdsapziņu, viņš sūta mums labas domas, iepriecinājumus, iedvesmas. Atbildēsim arī mēs, bieži paceļot savas domas uz Dievu! “Lūdzieties Garā pie katras izdevības,” saka apustulis (Ef 6,18). Tas ir mūsu ikdienas kontakts ar Dievu. Tam jānotiek viegli un nepiespiesti, sagādājot iekšēju prieku.

Avots: Slavējiet Kungu. Lūgšanu un dziesmu grāmata katoļiem. Rīgas Metropolijas kūrija, 2001

Vārdi, kurus Tu dzirdēsi, ir patiesi. Tie var izmainīt Tavu dzīvi, ja Tu to ļausi. jo tie nāk no Dieva .Viņš mīl Tevi un viņš ir tāds Tēvs, kuru Tu meklēji visu savu mūžu. Šī ir Viņa mīlestības vēstule Tev…
Mans bērns!
Varbūt tu mani nezini, bet es zinu par tevi visu. (Psalmi 139:1)
Es zinu, kad tu apsēdies un zinu, kad tu piecelies. (Psalmi 139:2)
Man ir zināmi visi tavi ceļi. (Psalmi 139:3)
Pat visi tavi galvas mati ir saskaitīti. (Mateja 10:29-31)
Jo tu tiki radīts pēc mana tēla un līdzības. (1.Mozus 1:27)
Jo manī tu dzīvo un kusties, un pastāvi. (Apustuļu darbi 17:2)
Jo tu esi mans pēcnācējs. (Apustuļu darbi 17:2)
Pirms Es tevi radīju tavas mātes miesās, Es tevi jau pazinu. (Jeremijas 1:4-5)
Es izvēlējos tevi, kad radīju visu dzīvo. (Efeziešiem 1:11-12)
Tu nebiji kļūda, jo visas tavas dienas ir ierakstītas Manā grāmatā. (Psalmi 139:15-16)
Es noteicu laiku, kad tu piedzimi un vietu kur tu dzīvo. (Apustuļu darbi 17:26)
Tu esi brīnišķi radīts. (Psalmi 139:14)
Es izveidoju tevi tavas mātes klēpī. (Psalmi 139:13)
Un palīdzēju tev piedzimt tavas dzimšanas dienā. (Psalmi 71:6)
Tie, kas Mani nepazīst, ir radījuši par Mani nepareizu priekšstatu. (Jāņa 8:41-44)
Es neesmu tāls un dusmīgs, bet gan mīlestības pilnīgākā izpausme. (1.Jāņa 4:16)
Un es vēlos izliet pār tevi savu mīlestību. (1.Jāņa 3:1)
Vienkārši tāpēc, ka tu esi mans bērns un Es esmu tavs Tēvs. (1.Jāņa 3:1)
Es piedāvāju Tev to, ko tavs miesīgais tēvs nekad nespētu. (Mateja 7:11)
Jo es esmu ideāls Tēvs. (Mateja 5:4)Ikkatra laba dāvana nāk no Manis. (Jēkaba 1:17)
Jo es tevi nodrošinu un apmierinu ikvienu tavu vajadzību. (Mateja 6:31-33)
Mans plāns tavai nākotnei vienmēr ir bijis pildīts ar cerību. (Jeremijas 29:11)
Jo es mīlu tevi ar nebeidzamu mīlestību. (Jeremijas 31:3)
Manas domas attiecībā uz Tevi nav saskaitāmas kā smiltis jūras krastā. (Psalmi 139:17-1)
Un Es priecājos par tevi dziedot. (Cefanjas 3:17)
Es nekad nepārtraukšu tev darīt labu. (Jeremijas 32:40)
Jo tu esi man visdārgākais. (2.Mozus 19:5)
Es no visas sirds vēlos stiprināt tevi. (Jeremijas 32:41)
Un es vēlos tev parādīt izcilas un brīnumainas lietas. (Jeremijas 33:3)
Ja tu meklēsi mani no visas savas sirds, tu mani atradīsi. (5.Mozus 4:29)
Meklē savu prieku manī, un es tev došu tavas sirds vēlmes. (Psalmi 37:4)
Jo tas esmu Es, kas deva tev šīs vēlmes. (Filipiešiem 2:13)
Es esmu spējīgs paveikt vairāk, nekā tu spēj iedomāties. (Efeziešiem 3:20)
Jo Es esmu tavs vislielākais uzmundrinātājs. (2.Tesaloniķiešiem 2:16-17)
Es arī esmu Tēvs, kas tevi mierina visās Tavās bēdās. (2.Korintiešiem 1:3-4)
Kad tava sirds ir salauzta, Es esmu tev blakus. (Psalmi 34:1)
Kā gans, kas nes jēru, Es tevi esmu nesis pie savas sirds. (Jesajas 40:11)
Kādu dienu Es notraukšu visas asaras no tavām acīm. (Jāņa atkl.gr.21:3-4)
Es paņemšu projām visas sāpes, kuras tu izcieti šajā pasaulē. (Jāņa atk. gr. 21:3-4)
Es esmu tavs Tēvs un es mīlu tevi tāpat, kā mīlu savu dēlu, Jēzu. (Jāņa 17:23)
Jo Jēzū ir atklāta Mana mīlestība. (Jāņa 17:26)
Viņš ir precīzs manas būtības attēls. (Ebrejiem 1:3)
Viņš atnāca parādīt, ka Es esmu par tevi, nevis pret tevi. (Romiešiem 8:31)
Un pateikt tev, ka es neuzskaitu tavus grēkus. (2.Korintiešiem 5:18-19)
Jēzus mira, lai tu un Es spētu atkal tikt savienoti. (2.Korintiešiem 5:18-19)
Viņa nāve bija lielākais apliecinājums Manai mīlestībai pret tevi. (1.Jāņa 4:10)
Es atdevu visu, ko mīlēju, lai varētu iegūt tavu mīlestību. (Romiešiem 8:31-32)
Ja tu pieņemsi mana Dēla Jēzus dāvanu, tu pieņemsi mani. (1.Jāņa 2:23)
Tad nekad un nekas vairs nespēs nošķirt tevi no Manas mīlestības. (Romiešiem 8:38-39)
Nāc mājās, un Es sarīkošu vislielākās svinības, kādas vien ir redzētas debesīs. (Lūkas 15:7)
Es vienmēr esmu bijis Tēvs un vienmēr būšu Tēvs. (Efeziešiem 3:14-15)
Mans jautājums ir – Vai Tu būsi mans bērns?(Jāņa 1:12-13)
Es gaidu Tevi. (Lūkas 15:11-32)
-Tevi mīlot, Tavs Tēvs, Visvarenais Dievs.
Tulkojusi Marika Bērtule
Copyright 2002 Father Heart Communications www.FathersLoveLetter.com
Tēva mīlestības vēstule (atvērt youtube.com)