8. maijs
Amato Ronkoni bija 13. gadsimtā dzīvojošs terciārs, kurš sasniedza augstu svētuma pakāpi, kalpojot Dievam kā eremīts, svētceļnieks un slimnieku kopējs. Viņš piedzima ap 1225. gadu Itālijā, zaudēja abus vecākus, būdams vēl jauns. Rūpes par Amato uzņēmās radinieki. Lai gan Amato tika mudināts meklēt sev sievu, viņš juta, ka Dievs aicina veltīt dzīvi lūgšanai un gandarīšanai.
Iestājies svētā Franciska trešajā ordenī, Amato devās uz nomaļu vietu un uzsāka dzīvi vientulībā. Daudzi uzskatīja Amato par muļķi, bet Dievs caur brīnumainām zīmēm atklāja, cik Viņam ir patīkams Amato dzīves veids. No būdas, kur Amato bija apmeties, bieži redzēja spīdam neizskaidrojamu gaismu, un brīnišķīga mūzika skanēja no tās. Amato atstāja savu būdu, lai dotos svētceļojumā uz Santjago de Kompostellu Spānijā un citām pazīstamām svētvietām vai lai rūpētos par nabagajiem un slimajiem. Viņš izveidoja slimnīcu, kurai veltīja visus atlikušos savas dzīves gadus, aprūpēdams slimos.
Amato nomira 66 gadu vecumā. Viņa aizbildniecībai tika piedēvēti tik daudzi brīnumi, ka pāvests Pijs VI izsludināja Amato Ronkoni par svētīgu. 2014. gada 23. novembrī Amato Ronkoni tika iecelts svēto kārtā.
Evita Grudule, “Katoļu Kalendārs 2015”
