12. novembris (piemiņas diena)
Bīskaps un moceklis
Svētais Jozafats (1580-1623) nāca no dižciltīgas Vlodzimiežas (Krievijā) ģimenes. 1604. gadā Jozafats iestājās bazīliešu klosterī Viļņā, kur atklājās viņa lielā dievbijība, uzticība askētiskos vingrinājumos un dedzība studijās. 1609. gadā viņš kļuva par priesteri un turpmāk aktīvi darbojās, lai veicinātu pareizticīgo un katoļu Baznīcas apvienošanos. Jaunais priesteris bija ievērojams sprediķotājs un biktstēvs, kurš daudzus grēciniekus atgrieza Baznīcā. 1614. gadā Jozafats tika iecelts par Viļņas Svētās Trīsvienības klostera priekšnieku, bet 1617. gadā – konsekrēts par Vitebskas bīskapu. Saņēmis bīskapa svētību, Jozafats turpināja strādāt Romas katoļu un pareizticīgo Baznīcas apvienošanās labā, un savas uzticības dēļ viņš mira kā moceklis. Vizitācijas laikā Vitebskā svēto bīskapu nogalināja apvienošanās pretinieki. 1867. gadā pāvests Pijs XI pasludināja Jozafatu par svēto un par Baznīcas apvienošanās – ūnijas – aizbildni.
