3. janvāris
Kuriakose Čavara ir dzimis Indijā. Viņš piederēja siro-malabaru katoļu Baznīcai. 1818. gadā viņš iestājās seminārā, bet par priesteri iesvētīts 1829. gadā. Kopā ar diviem citiem priesteriem viņi nodibināja pirmo indiešu klosteri. Kopienai tika dots Bezvainīgās Jaunavas Marijas vārds. Pirmā klostera pamati tika likti 1831. gadā. Viņa līdzbiedri drīz nomira, un tēvs Kuriakose uzņēmās turpmāko vadību. 1855. gadā viņš kopā ar vēl desmit priesteriem salika solījumus saskaņā ar karmelītu tradīciju. Tēvs Kuriakose tika iecelts par prioru. Kongregācija tika iekļauta Baskāju karmelītu kopienā kā trešais ordenis.
Tēvs Kuriakose Elias ne vien vadīja kopienu, bet arī ieņēma nozīmīgu vietu sabiedrības dzīvē, palīdzot izglītot nabadzīgos ļaudis. Viņa vadībā 1846. gadā tika izveidota skola, kas aizsāka sistēmu „skola blakus katrai baznīcai”. Šī sistēma darbojās labi, piedāvājot bezmaksas izglītību sanskritā, kas pieejama ikvienam. Tas bija drosmīgs solis un uzdrīkstēšanās lauzt Indijā valdošo kastu sistēmu. Tēvs uzskatīja, ka sieviešu izglītošana un viņu intelektuālā attīstība ir pirmais solis pretim vispārējai sabiedrības labklājībai. Tādēļ tēvs Kuriakose 1866. gadā nodibināja Karmela Dievmātes māsu kongregāciju. Viņš arī kā pirmais publicēja austrumsīriešu breviāru, sagatavoja pirmo malabaru Baznīcas liturģisko kalendāru. Tēva Kuriakoses vadībā tika izveidoti semināri klēra izglītošanai un formācijai, ieviestas ikgadējas rekolekcijas priesteriem un lajiem, atvērtas mājas mirstošajiem un trūcīgajiem, viņš veltīja īpašu uzmanību katehumeniem, atklāja vispārējās izglītības skolas. Neskatoties uz plašo darbošanos, tēvs Kuriakose palika lūgšanas cilvēks, vienmēr ciešā vienotībā ar Kungu. Tēvs Kuriakose mira pēc mokošas slimības 1871. gadā.
Kuriakose Čavara tika iecelts svēto kārtā 2014. gada 23. novembrī.
Evita Grudule, “Katoļu Kalendārs 2015”
