Veidojot projekta “Tiecības” video materiālu, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs skaidroja, kādi ir iemesli, kuru dēļ cilvēki izvēlas ticēt vai neticēt, un kā viņš savā personīgajā ikdienas dzīvē praktizē ticību Dievam.
Arhibīskaps skaidroja, ka ticība ir gan dāvana, gan arī katra cilvēka personīgā izvēle. Ticības dāvana nevienam netiek uzspiesta, katram tiek dota izvēle šo dāvanu pieņemt vai, tieši otrādi, nepieņemt. Z. Stankevičs uzskata, ka gadījumos, kad cilvēki meklē dzīves jēgu un izvēlas iet ticības ceļu, pieņemtā ticība palīdz rast atbildes uz daudziem svarīgiem pamatjautājumiem, piemēram, kāda ir manas dzīves jēga, kas es esmu, uz kurieni dodos, kāda jēga ir ciešanām, kāda jēga ir mīlestībai. Dažkārt cilvēki uzskata, ka ticība nav racionāla, tomēr arhibīskaps ir pārliecināts, ka ticība ir racionāls ceļš, kas nav pretrunā ar prātu, tai pat laikā pārsniedzot prāta spējas.
Ticības vai neticības ceļa izvēlē liela nozīme ir videi, kurā cilvēks audzis un veidojies. Izvēli ietekmē ģimenes tradīcijas, skola, valdošā kultūra, kas var būt gan šķēršļi, gan arī labvēlīgi instrumenti ticības dimensijas attīstībai. Z. Stankevičs uzskata, ka cilvēki varētu izvēlēties neticēt Dievam arī tāpēc, ka ticība neizdabā cilvēka iegribām. Ticība ir objektīva un racionāla, jo pasaule ir radīta saskaņā ar noteiktām likumsakarībām, tajā ir noteikta lietu kārtība. Ja cilvēks nostājas pret šīm likumsakarībām, rodas konflikts. Tādos gadījumos cilvēks var uztvert ticību kā ierobežojumu, pagriezt tai muguru un izvēlēties iet savu ceļu.
Runājot par izvēles iespējām, arhibīskaps minēja piemēru no filozofa, rakstnieka un dramaturga Žana Pola Sartra dzīves. Ž. P. Sartrs esot audzis kristīgā ģimenē. Kādā savā darbā viņš esot dalījies kādā bērnības atmiņā. Viņš esot spēlējies ar sērkociņiem un izdedzinājis tepiķī caurumu. Šajā brīdī mazais zēns esot sajutis uz sevi vērstu skatienu, kas, viņaparāt, esot bijis Dieva skatiens. “Bet es sadumpojos un viņu zaimoju, un viņš pēc tam uz mani vairs nekad nepaskatījās,” esot rakstīts kādā no Sartra darbiem. Z. Stankevičs skaidroja, ka Dievs šajā gadījumā respektēja zēna izvēli, kuru viņš bija veicis.
Sociālo mediju informatīvā kampaņa “Tiecības” ir 12 dokumentālo video sērija, kas veidota ar mērķi aktualizēt sabiedrībā tēmu par ticības un garīguma nozīmi cilvēka dzīvē un rosināt atklātu diskusiju par Dieva jeb Augstāka spēka klātesamību un Viņa ietekmi uz cilvēka ikdienas gaitām. Video sēriju veido sešu sabiedrībā atpazīstamu personu un sešu Latvijas Romas katoļu baznīcai piederošu personu liecības par ticības nozīmi viņu ikdienā, tās ietekmi uz viņu personību un dzīvi.
Palīdzi mums stāstīt par ticību un garīgumu citiem! Atbalsti projektu šeit!
