Baznīcas terminoloģijas skaidrojošā vārdnīca ir vērtīgs materiāls, kas laika gaitā vēl tiks papildināts, bet jau tagad pieejams vietnē Katolis.lv. Kā stāstījām, projektā iesaistījās, terminus un definīcijas meklēja, dažādās valodās salīdzināja, tulkoja un veidoja māsas kalpones Inese Šteina un Ginta Mākulēna, kā arī jezuītu tēvs Tadeušs Ciesļaks. Aizvadītajā nedēļā piedāvājam interviju ar māsu I. Šteinu, kuras rakstītais maģistra darbs kļuva par iedvesmu vārdnīcai. Šoreiz saruna par vārdnīcas izveidi ar māsu G. Mākulēnu.
Kāpēc, jūsuprāt, šāda vārdnīca ir nepieciešama?
Svarīgi, lai internetā būtu pieejams ar Baznīcas mācību saistīts saturs latviešu valodā, citastarp terminu vārdnīca, kas ir kā “maza Vikipēdija”, kas dod sākotnēju izpratni par atsevišķiem jēdzieniem. Runājot par vārdnīcas nepieciešamību, man nāk prātā arī Losandželosas palīgbīskapa Roberta Barona (Robert Barron) teiktais, ka agrākos laikos cilvēkiem bija pamatzināšanas par Bībeli, piemēram, tiem bija skaidrs, kas ir Noass un Noasa šķirsts, bet mūsdienās tas nebūt vairs nav pašsaprotams un ir nepieciešams skaidrojums. Strādāju skolā, un manai kolēģei reiz skolēns esot uzdevis jautājumu: “Vai pareizticīgie arī ir kristieši?” Vārdnīcā gan skaidroti katoļu Baznīcas termini, tomēr minētais piemērs var liecināt par vispārēju tendenci. Kādā reģionālā avīzītē reiz nejauši sastapu apgalvojumu, ka Jaunava Marija apglabāta Aglonā un ka katoļi grēkus tur izsūdz koka būdiņās sakrālajā laukumā.
Visticamāk, bez šādas digitālas Baznīcas terminu vārdnīcas mēs varētu arī iztikt, tāpat kā esam iztikuši līdz šim. Un tā ir ar daudzām lietām gan Baznīcā, gan ārpus tās Uzņēmēji, piemēram, arī rada jaunus produktus, par kuriem iepriekš cilvēkiem nebija nojausmas, ka tie būtu vajadzīgi, bet vēlāk izrādās, ka tomēr ir nepieciešami un lietojami. Piemēram, saskaņā ar Maslova vajadzību hierarhiju, vārdnīca nepieder pie cilvēka pamatvajadzību apmierināšanas. Tomēr cilvēkam ir arī vajadzība pēc zināšanām, un tas zināšanu minimuma kopums, ko vārdnīca piedāvā, var būt noderīgs.
Kas, jūsuprāt, varētu būt vārdnīcas galvenā mērķauditorija un kādos gadījumos cilvēkiem noderētu tajā ieskatīties?
Tā kā Baznīcas terminu vārdnīca būs pieejama internetā, tās lasītāju jeb lietotāju būs grūti precīzi noteikt – tas var būt jebkurš interesents. Cilvēki, kas apgūst ticības mācības (katehēzes) pamatus, var rast skaidrojumu vēl nezināmiem jēdzieniem. Daži no terminiem var būt saistoši arī cilvēkiem ar priekšzināšanām. Turklāt vārdnīcu varētu izmantot, lai radītu izglītojošus materiālus, spēles (piemēram, Kahoot), konkursus (piemēram, “Gudrs, vēl gudrāks” arī varētu aizgūt idejas jautājumiem)
Pastāstiet, lūdzu, kā tika izvēlēti vārdnīcā iekļautie termini?
Svarīgi piebilst, ka šis projekts savā ziņā top uz māsas Ineses [Šteinas] darba bāzes – aptuveni pirms 20 gadiem viņa publicēja “Garīgo terminu skaidrojošo vārdnīcu”, kas bija kā loģisks turpinājums viņas maģistra darbam par šo pašu tēmu.
Salīdzinoši nesen KABIA vadītāja Jekaterina Belokoņa vēlējās aktualizēt māsas Ineses iesākto darbu un sagatavot to publicēšanai Katolis.lv. Sākumā māsa Inese sadarbībā ar KABIA vienojās par vārdnīcas koncepciju un tās sadaļām pa tēmām. Pie terminu atlases galvenokārt strādā māsa Inese, tomēr mēs tos pārskatām kopīgi – no dažiem atsakāmies un nepieciešamības gadījumā pievienojam klāt vēl citus terminus. Būtisks terminu atlases kritērijs ir to aktualitāte, kā arī atbilstība vārdnīcas konkrētajai sadaļai, tēmai. Vārdnīca pavisam noteikti vēl nav noslēgts vienums, to jāturpina papildināt, jo Katoliskās Baznīcas tradīcija ir visnotaļ apjomīga.
Lai pārbaudītu terminu klāstu, bieži ieskatāmies Katoliskās Baznīcas katehismā, kā arī turpmāk plānojam vairāk izmantot Vatikāna II koncila dokumentu un Baznīcas sociālās mācības kompendija resursus, kas ir ļoti būtisks ieguldījums teoloģiskās terminoloģijas attīstībā latviešu valodā. Baznīcas terminu vārdnīcas izveidē šie dokumenti uzskatāmi par mērauklu. Piemēram, tautā bieži lietotais jēdziens “pirmdzimtais grēks” katehismā ir dēvēts par “pirmgrēku”. Nepamanīt šādu “niansi” un neiekļaut vārdnīcā būtu kļūda. Par laimi, šo vārdnīcu var vienmēr uzlabot, arī tās lietotāji var piedalīties šajā procesā, iesūtot info@catholic.lv savus ieteikumus.
Ko Jūs guvāt vārdnīcas veidošanas procesa laikā? Vai bija kādas īpašas atklāsmes?
Zināmā mērā man ir “dominikāņu skolas” intelektuālā formācija – trīs gadus pavadīju Angelicum universitātē Romā, kur nepārtraukti atsaucās uz svēto Akvīnas Tomu un Aristoteli. Tagad visnotaļ interesanti bija ieklausīties tēva Tadeuša [Ciesļaka] “mini lekcijās” par katru no jēdzieniem – tas man ļāva atklāt jaunas perspektīvas un savā ziņā arī salīdzināt jezuītu un dominikāņu pieeju (tēvs Tadeušs ir jezuīts). Labi, ka mēs nestrīdējāmies (jezuītiem un dominikāņiem vēsturiski bijuši daudz disputu)! Šajā ziņā Katoliskajā Baznīcā ir vieta dažādībai. Darbs dara darītāju – es diezgan daudz mācos šajā procesā no komandas biedriem, kā arī no savām kļūdām.
Jauka pieredze bija pamanīt, ka katram no mums komandā ir savas dāvanas, kuras varam likt lietā kopdarbā, papildinot viens otru. Māsa Inese pēc izglītības ir latviešu valodas filologs, apguvusi arī terminu definēšanas pamatprincipus, kā arī strādā par katehēti. Tēvs Tadeušs ir ar solīdu teoloģisku izglītību, kā arī ar ilggadēju pieredzi mediju jomā. Mana stiprā puse, savukārt, ir svešvalodu zināšanas. Jāpiebilst, ka ir arī cilvēki, kas vārdnīcu grafiski noformē un dara to pieejamu interneta vidē – arī tas ir laikietilpīgs darbs.
Kā nojaušu, vārdnīcas tapšanā tika izmantotas arī svešvalodas, bet cik viegli ir rast skaidrojumu katram no terminiem latviešu valodā?
Runājot par skaidrojumiem, jāuzsver, ka šī nav teoloģiska vārdnīca, kas censtos pēc iespējas izsmeļoši skaidrot katra jēdziena nozīmi. Mūsu uzdevums ir sniegt pēc iespējas vienkāršu jēdziena definīciju, vienlaikus arī nezaudējot nozīmes dziļumu. Viss vienkāršais ir ģeniāls – māksla izteikt sarežģītas lietas vienkārši un saprotami, nepasakot ne par daudz un ne par maz, ir liels izaicinājums. Dažkārt latviski jālieto palīgteikums tur, kur citā valodā domu var izteikt īsā vārdu savienojumā.
Bet kuras valodas tika izmantotas, meklējot terminu skaidrojumus?
Ar lielām cerībām sākotnēji raudzījos uz terminu skaidrojošajām vārdnīcām citās valodās, līdz sapratu, ka nav tādas “ideālas” vārdnīcas. Tādēļ sapratām, ka lielākoties jāformulē skaidrojumi pašiem, kas lielā mērā bija iespējams tieši pateicoties tēva Tadeuša teoloģiskajām zināšanām un uzkrātajai praktiskajai pieredzei, vadot Vatikāna Radio poļu valodas sekciju. Darba procesā, protams, noder teoloģiskās vārdnīcas poļu valodā, kā arī resursi citās valodās, piemēram, itāļu, angļu.
Vai visi šajā vārdnīcā iekļautie termini ir aktuāli Baznīcā arī šodien?
Baznīca ir visvecākā līdz šim pastāvošā organizācija ar apmēram divtūkstoš gadu vēsturi. Eiropas kultūras kontekstā, protams, jāpārzina arī vēsturiski nozīmīgākie termini. Jāpatur prātā, ka daži termini ir zaudējuši aktualitāti mūsdienās, savukārt citi – laika gaitā ieguvuši jaunu interpretāciju jeb nozīmi, bet citi būtiski nav mainījušies.
Sākotnējā terminu atlasē bija ieviesušies daži vēsturiski Baznīcas termini, piemēram, edikts, vai arī daži pirmskoncila liturģisko apģērbu nosaukumi, kas mūsdienās tiešām nav vairs aktuāli. Novecojušus terminus centāmies neiekļaut, lai neradītu apjukumu, piemēram, svētā inkvizīcija atspoguļo viduslaiku, nevis mūsdienu Baznīcu.
Diemžēl padomju laiks ar marksistiski ļeņiniskās ideoloģijas triumfu cilvēku prātos ir spējis radīt sev izdevīgu Baznīcas tēlu, kas turpina dzīvot arī Latvijas kultūrvidē pat vēl šobaltdien. Daudziem teju vai vienīgie aktuālie termini, kas asociēsies ar Baznīcu būs tieši “krusta kari” un “inkvizīcija”, vienlaikus nepamanot Baznīcas devumu kultūras jomā, piemēram, “gregorisko korāli” kā vecāko zināmo mūzikas pierakstu Rietumeiropā, vai “katehismu” kā pirmo tekstu latviešu valodā 16. gadsimtā. Minētie termini nav zaudējuši aktualitāti mūsdienās.
Dažkārt arī aktuāli termini var tikt skaidroti no vēsturiska skatupunkta. Vērtīgs interneta resurss šajā ziņā, manuprāt, ir Arta Buka Mg. hist. “Vēstures enciklopēdiskās vārdnīcas” [http://vesture.eu/] sk. kategoriju Romas Katoļu Baznīca. Tomēr tīmekļa vietnes lasītājam jāpatur prātā, ka tā domāta galvenokārt vēstures interesentiem. Savukārt mūsu sākotnējais uzstādījums ir radīt tādu vārdnīcas saturu, kas būtu atbilstošs Baznīcai mūsdienās, tādējādi sniedzot panorāmisku pārskatu par to.
Vārdnīcas izveide, papildināšana un uzlabošana vēl turpinās. Vēlamies rūpēties par to, lai lapas apmeklētājiem būtu iespēja iepazīt arvien jaunus terminus ne tikai esošajās, bet arī jaunās kategorijās. Lai uzzinātu vairāk par projektu un atbalstītu to finansiāli, spied ŠEIT!
KABIA; Foto: Anete Bertholde
