Marta beigās Rīgā norisinājās jauniešu vadītāju, Baznīcas organizāciju un kopienu pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar jauniešu pastorāli katoļu Baznīcā Latvijā, informē Rīgas arhidiecēzes jauniešu darba koordinatore Anda Aleksandrova. Tikšanās dalībnieki vispirms vienojās kopīgā lūgšanā par jauniešiem Svētajā Misē, bet pēc tam bija iespēja katram pastāstīt par aizvadīto gadu, veiktajām aktivitātēm un gūtajām atziņām. Tika ieskicēti arī šīs vasaras plāni, nometnes un citas aktivitātes, kas plānotas jauniešiem.
Tikšanās piedalījās pārstāvji no kustības „Pro Sanctitate”, kopienas „Chemin Neuf“, „Equipe Notre Dame“, organizācijas „Nepaliec viens“, personālās prelatūras „Opus Dei“, Rīgas arhidiecēzes jauniešu kapelāns Pēteris Skudra, māsas kalpones un citi. Rīgas arhidiecēzes jauniešu darba koordinatore informēja par padarīto aizvadītā pusgada laikā. Viņa pastāstīja, ka tika tulkoti un izstrādāti materiāli, kas paredzēti darbam ar jauniešiem (Sycamore.fm, Tvītojot ar Dievu), turpinās projekts „Celsimies un celsim“, norisinājās jauniešu hakatoni, apmācības katehētiem, diecēzes jauniešu dienas u.c. A. Aleksandrova ieskicēja arī nākotnes plānus un aktivitātes, aicinot tajās iesaistīties kopienu, organizāciju pārstāvjus un jauniešu vadītājus. Piemēram, ir plānots izstrādāt resursu karti, lai redzētu visas iespējas, ko Baznīca piedāvā jauniešiem, arī nometņu kalendāru, izstrādāt materiālu jauniešiem par miesas teoloģijas jautājumiem. Viņa norāda, ka ir vajadzība arvien aktīvāk jauniešus iesaistīt brīvprātīgajā darbā, tāpat būtu nepieciešami dievkalpojumi, kas domāti tieši jauniešiem. Ar pilnu atskaiti par padarīto un ieplānoto var iepazīties ŠEIT.
Pēc tam pasākuma dalībnieki grupās diskutēja par to, kas būtu darāms, lai jaunieši pēc pandēmijas atgrieztos draudzēs un kopienās. Darba grupās tika secināts, ka jauniešiem būtu jāpiedāvā aktivitāšu kalendārs, kurā gan viņi, gan arī viņu vecāki varētu iepazītes ar gaidāmām nometnēm, semināriem, citām aktivitātēm. Tāpat ir nepieciešamas regulāras tikšanās jauniešiem, arī sadraudzība pēc Svētās Mises, pārgājieni, svētku svinēšana. Darba grupu dalībnieki secināja, ka jauniešu darba attīstībai ir nepieciešama draudžu jauniešu līderu savstarpēja sadarbība un apmācība, kā arī pieredzes apmaiņa ar valsts un nevalstiskajām jauniešu darba organizācijām. Jauniešiem būtu jāpiedāvā brīvprātīgais darbs, arī ārpus draudzes, kura ietvaros ir iespēja mācīties sniegt palīdzību citiem. Ir skaidrs, ka jāsaņem atgriezeniskā saite no pašiem jauniešiem, paredzot iespēju, ka viņi var uzdot savus jautājumus, piedāvāt idejas.
Pēc tikšanās jauniešu darba koordinatore pastāstīja, ka, sākot darbu Rīgas arhidiecēzē, viņa vispirms apzinājusi dažādās kopienas un organizācijas, kas iesaistās jauniešu pastorālē. Savukārt šobrīd ir būtiski iepazīties ar jauniešu vadītājiem, kas darbojas draudzēs, uzzināt, kāda ir katra konkrētā situācija, vajadzības, iespējas, idejas, kā arī censties kopīgi izstrādāt vīziju par nākotnes perspektīvām draudzēs. Viņa skaidro, ka bērni līdz aptuveni desmit gadu vecumam piedalās svētdienas skolās, gatavojas Pirmajai Svētajai komūnijai, bet vēlāk strukturētas aktivitātes draudzēs bieži vien iztrūkst, bet, viņasprāt, tieši 10 līdz 18 gadus vecajiem jauniešiem un pusaudžiem jāpiedāvā alternatīvas iespējas, lai viņu attiecības ar Baznīcu un Dievu neaprobežotos ar svētdienas dievkalpojumiem.
Ar informāciju par to, kas paveikts jauniešu darba jomā arhidiecēzē, pēc tam tika iepazīstināti arī Latvijas bīskapi. Piedaloties Latvijas Bīskapu konferences tikšanās P. Skudra norādīja, ka, lai arī A. Aleksandrova oficiāli „skaitās Rīgas arhidiecēzes atbildīgā par jauniešu darbu, tomēr viņas darbība jau aptver visas Latvijas diecēzes. Viņa ir apkopojusi informāciju par kustībām, kopienām un dažādām iniciatīvām visā Latvijā, kuras darbojas jauniešu pastorālajā sfērā. Tāpat arī jaunieši un draudžu līderi, kas ir vērsušies pie viņas nāk no visas Latvijas diecēzēm“. Tāpēc P. Skudra un A. Aleksandrova izteica piedāvājumu jauniešu darbu organizēt visas Latvijas ietvaros. „Ceram, ka ciešāka sadarbība ar visiem bīskapiem ļaus efektīvāk attīstīt jauniešu pastorālo darbu. Kopā ar bīskapiem jau apspriedām iespēju iekļaut jauniešu darbu semināristu formācijas procesā. Tāpat piedāvājām izvirzīt kopīgas prioritātes: veicināt draudžu līderu apmācības, veidot kopīgu tīklu, kurā jauniešu darba organizētāji draudzēs varētu apmainīties ar pieredzi un resursiem, kopīgi gatavoties Pasaules jauniešu dienām Lisabonā, kā arī attīstīt Baznīcas miesas teoloģijas skaidrošanu jauniešiem, kas ir aktuāls jautājums, kam Latvijā ir maz resursu. Cerams, ka bīskapi ietvers šo jautājumu turpmākajos konferences plānos un tas veicinās jauniešu pastorālā darba attīstību Baznīcā Latvijā. Bīskapu atbalsts ir izšķirošs attīstot šo pastorālo jomu draudzēs, kurās šobrīd jauniešu darbam ir pievērsta maza uzmanība un ir jūtams resursu trūkums,“ pēc tikšanās ar bīskapiem norādīja P. Skudra.
KABIA
