1.septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās tika atklāta VAS „Latvijas Pasts“ un Vatikāna pasta kopīgi izdotā pastmarka un aploksne, kas veltītas Latvijas Republikas un Svētā Krēsla konkordāta noslēgšanas simtgadei. Svinīgajā pasākumā piedalījās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs, Apustuliskās nunciatūras Latvijā pagaidu pilnvarotais lietvedis Čongs Davuns, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un citi viesi.
Pastmarka „Konkordātam starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu – 100“ izdota 50 000 eksemplāru tirāžā, un tās nominālvērtība ir 2,46 eiro, ziņo Latvijas Pasts. Savukārt aploksne izdota 800 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Pastmarkas un aploksnes vizuālajā noformējumā izmantots Latvijas Republikas un Svētā Krēsla simtgades logo, kā arī abu valstu karogu motīvi.
Konkordātu noslēdza Vatikānā 1922. gada 30. maijā, un to parakstīja Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics un Svētā Krēsla valsts sekretārs kardināls Pjetro Gaspari. 1922. gada 19. jūlijā Latvijas Satversmes sapulce konkordātu ratificēja, un tas stājās spēkā ar ratifikācijas dokumentu apmaiņu Romā 1922. gada 3. novembrī. Tas bija viens no pirmajiem starptautiskajiem līgumiem, ko noslēdza Latvijas Republikas valdība, un kļuva par paraugu citiem konkordātiem ne vien Eiropā, bet arī citos kontinentos.
Savukārt diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu tika nodibinātas 1921. gada 10. jūnijā. Atzīmējot to simtgadi, pāvests Francisks 2021. gada 10. maijā privātā audiencē pieņēma Valsts prezidentu Egilu Levitu, ši gada martā vizītē Vatikānā ieradās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Svētais Krēsls nekad nav atzinis Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā un ir nemitīgi atbalstījis latviešu tautu neatkarības atgūšanas centienos.
KABIA; Foto: Ārlietu ministrija