Šā gada 13. novembrī jau sesto reizi gan ticīgiem, gan neticīgiem labas gribas cilvēkiem tika dota iespēja atsaukties pāvesta Franciska aicinājumam ieraudzīt mazāko un vājāko sabiedrības cilvēku vajadzības, atzīmējot Trūcīgo dienu. Šā gada Trūcīgo dienas vēstījumā pāvests izcēlis dažkārt neizprotamu paradoksu dievišķā un cilvēciskā attiecībās – Kristus kļuvis nabags mūsu dēļ, lai mēs varētu kļūt bagāti ( 2 Kor 8, 9). Šie Rakstu vārdi, ka arī pāvesta pārdomas par tiem izmaina pierasto kārtību izpratnē par bagātību un nabadzību un šodienas laiks atklāj, ka arī cilvēki, kam pieder liela vara un materiālās bagātības, var būt garā ļoti nabagi. Pasaule un tās iemītnieki ir nonākuši situācijā, kad lielas, materiāliem resursiem bagātas valsts vadītājs un viņa līdzstrādnieki ir kļuvuši tik nabagi, ka spēj dod pavēli armijai iebrukt citā valstī, lai to okupētu, laupītu un slepkavotu. Šī gada Trūcīgo diena paiet kara zīmē, kurš notiek no mums pavisam netālu – Ukrainā un savā vēstījumā pāvests atzīmē, ka kara apstākļos prāts zaudē skaidrību, bet notikušā sekas skar neskaitāmus vienkāršus cilvēkus, kuri pievienojas jau tā milzīgajam trūkumcietēju skaitam.
Vienlaicīgi ar šo postu un nabadzību atklājas cita veida bagātības – cilvēki, apzināti vai neapzināti ierauga karā cietušajos Kristus vaigu un kļūst bagāti ar devību, spēju un gribu palīdzēt karā cietušajiem tādā vienotībā un mīlestībā, kāda nebija piedzīvota ļoti ilgi. Kristiešu draudzēs šo dienu nereti atzīmē, pulcinot trūcīgos uz kopīgu mielastu un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles draudzes “Caritas” grupa 13. novembrī aicināja draudzes trūcīgos uz Svēto Misi un kopīgu agapi.
Svēto Misi svinēja administrators priesteris Pauls Kļaviņš, kurš savā uzrunā, atsaucoties uz dienas lasījumiem, atgādināja, ka vardarbība un nesaskaņas, kas periodiski atkārtojas, liecina par pārejošās pasaules beigām. Katastrofas un nelaimes var uzmodināt ziņkāri – kāpēc tās notiek, kā arī izraisīt uztraukumus un bailes. Jēzus ar reālismu un gudrību, sacīja priesteris, aicina rūpēties par to, kam jānotiek pirms tā visa. Kungs aicina rūpēties par pašreizējo laiku un šodienas iespējām, aicina iesaistīties šodienā savu iespēju robežās, apzinoties, ko esam saņēmuši no Dieva un ko varam dot tālāk. Atsaucoties uz pāvesta vēstījumu Vispasaules trūcīgo dienai, priesteris akcentēja Kristus nabadzību, spēju kļūt bagātam Dieva klātbūtnes pieņemšanā un tās dalīšanā citiem. Pateicoties Jēzum, mēs varam piedzīvot garīga rakstura bagātību. Tās ir pārdabiskas, dievišķas zināšanas, svētuma iespēja un daudz citu labu lietu, kas mums dotas. P. Kļaviņš arī atzīmēja, ka Jēzus devis spēju pārdabiskā veidā izšķirt kopīgajā ceļā, kā varam veicināt viņa valstības izplatīšanos šajā pasaulē, darboties un palikt cerībā savā materiālajā un garīgajā trūkumā. Trūcīgā pieņemšana ir iespēja izplatīt Dieva valstību, kurai vispirms jāienāk mūsu dzīvē, lai tā var kļūt par mūsu šodienu. P. Kļaviņa sacītais aktualizēja jautājumu par mūsdienās ļoti izplatītu gara nabadzības izpausmi – grūtības būt šodienā, ar pateicību pieņemt to, ko sniedz Kunga rokas tieši te un tagad un dalīties ar šo dāvanu.
Pēc Svētās Mises draudzes trūcīgie kopā ar garīdzniekiem un saviem aprūpētājiem piedalījās kopīgā mielastā svētdienskolas telpās, izbaudot brīvas pulcēšanās prieku pēc pandēmijas ierobežojumu izbeigšanās. Arī šis moments izraisīja jautājumu, vai vienmēr spējam novērtēt, cik liela bagātība ir iespēja būt kopā, redzēt vienam otru, sarunāties, baudīt kopīgu maltīti un slavēt Kungu. Par vakara muzikālo skanējumu rūpējās kopienas “Effata” slavētājs Ģirts Reimats, iesaistot arī visus mielasta dalībniekus.
Īsu uzrunu sacīja draudzes vikārs Aivars Līcis, atgādinot pāvesta vēstījumā ietverto Jēzus nabadzības tēmu Iemiesošanās noslēpumā, norādot, ka tādā veidā mēs kļūstam bagāti Dievā. Kļūstot par cilvēku, Viņš kļūst tuvāks, pieejamāks, un vikārs novēlēja visiem klātesošajiem kļūt bagātiem Dievā. P. Kļaviņš, uzrunājot klātesošos trūcīgos, aicināja viņus aizlūgt par mums, jo tieši attieksme pret trūcīgo atver debesu vārtus. Arī viņš atzīmēja, ka Jēzus mūs šajā dienā darījis bagātus ar to, ka devis šo iespēju sanākt kopā un varam dzīvot mierā. Katedrāles “Caritas” grupas koordinatore Anžella Roze-Jumiķe savā uzrunā akcentēja Baznīcu kā vietu un iespēju trūcīgajiem, kur Dievs rūpējas par viņiem, izteica pateicību garīgajai kārtai par iespēju kalpot trūcīgajiem, kā arī uzsvēra vienotību ar Kristu. Savukārt diakons Gunārs atgādināja par dzīvošanu patiesībā, kas mūsu aizvedīs pie vēl daudz bagātākiem mielastiem Kunga mājās.
Vārds tika dots arī mūsu trūcīgajiem, un viens no viņiem – vīrs cienījamos gados un liels Svēto Rakstu mīļotājs – savā uzrunā deva Vispasaules trūcīgo dienai jaunu vārdu “Līdzjūtības svētdiena”, ar to apkopojot divos vārdos pāvesta Franciska iedibinātās tradīcijas būtību, jo svēta ir katra diena, kad viens cilvēks izrādījis līdzjūtību otram, kuram tā nepieciešama un kurš pēc tās ilgojas.
Katedrāles “Caritas” grupa pateicas arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam un draudzes garīdzniekiem par atbalstu, uzņēmējai Olgai Krūzei un viņas draugiem par skaistajām dāvanām trūcīgajiem, visiem labas gribas cilvēkiem, kuri ziedoja pārtiku un higiēnas preces, kā arī visiem brīvprātīgajiem, kuri kalpoja pasākumā.
Teksts un foto: Stella Jurgena
