14. oktobrī norisinājās Reliģijas lietu konsultatīvās padomes sēde, kurā tieslietu ministrs Jānis Bordāns ar reliģisko savienību (baznīcu) vadītājiem pārrunāja vairākus reliģiskajām organizācijām būtiskus jautājumus, kā arī sniedza skaidrojums par jaunajiem noteikumiem saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, kas skar arī reliģisko organizāciju darbību.
Sēdes laikā tika apspriesta līdzšinējā sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, izstrādājot metodiku grāmatvedības kārtošanai. Vienlaikus tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību vairot izpratni gan valsts pārvaldes pusē par reliģisko organizāciju darbības specifiku, gan arī nepieciešamību precizēt normatīvo regulējumu, lai tas nodrošinātu adekvātu to piemērošanu un neradītu konflikta situācijas attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti reliģiskajās organizācijās. Sanāksmes laikā Valsts ieņēmumu dienests apliecināja gatavību turpināt līdz šim izveidojušos sadarbību ar reliģiskajām organizācijām, kā arī tika aicināts pārdomāt iespēju organizēt vairākus tematiskus vebinārus tieši reliģiskajām organizācijām.
Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs sēdes laikā uzsvēra, ka ir pateicīgs Tieslietu ministrijai par “tās vidutāja lomu reliģisko organizāciju dialogā ar Valsts ieņēmumu dienestu saistībā ar grāmatvedības kārtošanu reliģiskajās organizācijās”, kā arī norādīja uz vairākiem jautājumiem, kuri būtu jārisina, lai pilnveidotu grāmatvedības uzskaiti un nodokļu piemērošanu reliģiskajām organizācijām. Baznīca, līdzīgi kā pārējā sabiedrība, piedzīvo dažādu izmaiņu sekas, kas skārušas Latviju pēdējos gados. Piemēram, samazinoties iedzīvotāju skaitam, mazinās arī ticīgo skaits, līdz ar to arī ziedojumu apjoms reliģiskajām organizācijām, bet izdevumi dievnamu un draudžu uzturēšanai pieauguši.
Tāpēc Baznīca aicina pievērst uzmanību vairākiem jautājumiem, kas būtu izskatāmi, lai situācija uzlabotos. Tā kā baznīcu galvenais ienākumu avots ir ziedojumi, un ziedotāji ir gan fiziskās, gan juridiskās personas, un šo personu ienākumi jau vienreiz ir tikuši aplikti ar ienākumu nodokli, tad būtu nepieciešamas izmaiņas likumā, lai nepakļautu ziedojumus dubultai aplikšanai ar nodokļiem. Lai uzlabotu situāciju, jāaktualizē 2006. gadā pieņemtie noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem, kā arī nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu ”. „Steidzamā kārtā jārisina jautājumi par garīgā personāla ienākumu no reliģisko pakalpojumu sniegšanas un personificēto izdevumu neaplikšanu ar ienākuma nodokli, kā arī sociālo garantiju nodrošināšanu. Garīdznieku ienākumu un personificēto izdevumu aplikšana ar iedzīvotāju ienākumu nodokli saskaņā ar pastāvošām Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normām nesamērīgi palielinās tā jau lielo finansiālo slogu baznīcām,“ uzsver Z. Stankevičs.
Reliģiskās organizācijas plaši izmanto brīvprātīgo darbu, bet diemžēl šīs organizācijas nav iekļautas Brīvprātīgā darba likuma subjektu lokā. Dažāda veida brīvprātīgo darbu parasti nodrošina draudzes locekļi, kas darbojas bez atlīdzības un tādā veidā kalpo Dievam. „Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā ļaus ne tikai juridiski pamatot draudžu dzīvē reāli plaši sastopamo brīvprātīgo darbu, bet arī kompensēt ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītos personificētos izdevumus, t.i. par ēdināšanu, viesnīcu (naktsmītni), ceļa (transporta) izdevumiem, degvielu, apģērbu un apmācību Ministru kabineta noteiktā sastāva un normu ietvaros,“ norāda arhibīskaps.
Lai paplašinātu zināšanas, kā arī iegūtu praktiskus norādījumus grāmatvedības un nodokļu jautājumos, Baznīca ierosina Valsts ieņēmumu dienestam rīkot seminārus reliģisko organizāciju vadītājiem, garīdzniekiem, grāmatvežiem par gada pārskatu, grāmatvedības uzskaites kārtošanas problēmām un nodokļu likumdošanas aktualitātēm saskaņā ar izstrādātājiem metodiskajiem materiāliem. Z. Stankevičs uzskata, ka ieguvēji būs ne tikai reliģisko organizāciju pārstāvji, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti, kas iepazīties ar reliģisko organizāciju darbības īpatnībām.
Sēdē tika skatīti vēl vairāki jautājumi, piemēram, par sakrālā mantojuma saglabāšanas programmā pieejamo un plānoto finansējumu, atbalsta iespējām sakrālā mantojuma saglabāšanas nodrošināšanā, piešķirot papildus finansējumu, jo Covid-19 ietekmē ir samazinājušās baznīcu iespējas finansēt baznīcu restaurāciju. No sēdes dalībniekiem tika saņemti priekšlikumi juridiskajam risinājumam, lai saglabātu Satversmē noteikto ģimenes institūtu, vienlaicīgi nodrošinot tiesības cilvēkiem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā. Dalībnieki uzsvēra veiksmīgo sadarbību baznīcu darbībai pandēmijas apstākļos. Tāpat arī tika precizēti dievkalpojumu apmeklēšanas noteikumi.
KABIA
