Atzīmējot Lūgšanu nedēļu par kristiešu vienotību, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesīties piedāvā iedziļināties, kāda varētu būt saistība starp vienotību un kristīgu ģimeni.
Lūgšanu nedēļā par kristiešu vienotību 18.-25. janvārī sanākam kopā, lai apliecinātu Jēzu Kristu kā „vienīgo vidutāju starp Dievu un cilvēku” (1 Tim 2: 5), jo „Jēzus vārda priekšā būtu jālokās katram celim debesīs, virs zemes un pazemē, un katrai mēlei būtu jāsludina Dieva Tēva godam, ka Jēzus Kristus ir Kungs!” (Flp 2: 10).
Kristieši atjauno kopīgo ticību atpestīšanai, kas iegūta ar Jēzus Kristus krustu (sal. Ebr 9: 12), un cerību, ka, tāpat kā Jēzus piecēlās no miroņiem, tāpat arī mēs celsimies mūžīgai dzīvei (sal. Flp 3: 11). Ar kristību Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā esam kopā ar Kristu apbedīti, lai „tāpat kā Kristus tika piecelts no mirušiem ar Tēva godības spēku, arī mēs dzīvotu no jauna” (Rom 6: 4). Mums ir jauna dzīve Garā, piedzīvojot gan pasaules vajāšanas, gan Dieva mierinājumus. Mēs ejam uz priekšu, vēstot Kunga nāvi, līdz viņš atnāks (sal. 1 Kor 11: 26).
Ticībā un māceklībā esam daudzos veidos šķirti, tomēr esam kā viena Tēva bērni, kas piesauc vienu Kungu Jēzu Kristu, dzīvojot mīlestībā, kuru tas pats Svētais Gars izlej mūsu sirdīs. Pateiksimies Dievam un priecāsimies par šo sadraudzību! Apņemsimies turpināt izpildīt Jēzus rosināto pienākumu – iet uz priekšu pa kristīgā izlīguma un vienotības ceļu, ļaujot darboties Dieva apredzībai un atveroties Svētā Gara iedvesmai (sal. UR, 24).
Svētie Raksti, kurus īpaši novērtējam Dieva Vārda svētdienā 23. janvārī, visiem kristiešiem ir dārgi. Tā ir viena no lielākajām vērtībām, kurā dalāmies. Svētajos Rakstos un tur liecinātos Dieva žēlsirdības darbos Dievs, mūsu Tēvs savas mīlestības pārpilnībā uzrunā mūs kā savus bērnus un dzīvo mūsu vidū. Bībele ir svēta, jo tās iedvesmotajos vārdos mūsu vidū dzirdama Svētā Gara balss, kas aizvien atskan Baznīcā no paaudzes uz paaudzi (sal. Dei Verbum, 21).
Svētie Raksti liecina par Dieva nodomu attiecībā uz ģimeni, kurai vēl īpaši veltīts šis pusgads un kurai būtu jāstiprina grūtībās, trimdā un noraidīšanas iespējās. Ģimeni vieno ne tikai dabiskas saites, kopīga dzīve un pieredze. To īpaši vieno svēta un reliģiska saikne. Laulība un ģimene ir sakrālas realitātes.
Kristīga laulība ir svēta, jo pēc Dieva plāna laulības derība starp vīrieti un sievieti atveido Dieva derību ar savu tautu (sal. Os 2: 21; Jer 3: 6–13; Is 54: 5–10). Tā norāda uz Kristus mīlestību uz savu Baznīcu (sal. Ef 5: 32). Dieva mīlestība ir uzticīga un neatsaucama, tāpēc laulātie „Kristū” aicināti nemitīgi palikt uzticīgi viens otram. Pats Jēzus taču teicis: „Ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt” (sal. Mt 19: 6).
Mūsdienu sabiedrībai īpaši vajag liecību, kuru sniegtu laulātie, kas iztur savā vienotībā, zīmīgi, pat caur ciešanām, „norāda” cilvēka trauslajā stāvoklī uz Dieva uzticīgo mīlestību. Dienu no dienas kristīgie laulātie pāri ir aicināti aizvien vairāk atvērt sirdis Svētajam Garam, kas nemitīgi dod spēku un ļauj mīlēt vienam otru pēc Kristus parauga, palīdz iet kopīgo ceļu. Dzīves veidu un personīgo attīstību lai nosaka Gara augļi: mīlestība, prieks, miers, pacietīga izturība, laipnība, nesavtība, ticība, maigums un šķīstība (Gal 5: 22 – 23). Katrai kristīgai kopienai ir liela atbildība uzturēt laulātos viņu mīlestībā.
No šādas dāsnas mīlestības dzimst kristīgās ģimenes. Viņās bērni tiek pieņemti kā Dieva labestības dāvana, tie izglītojas cilvēka dzīves būtiskajās vērtībās, vispirms mācās to, ka „cilvēks ir vērtīgāks pēc tā, kas ir, nekā pēc tā, kas tam pieder” (sal. GS, 35). Visa ģimene cenšas cienīt katra cilvēka cieņu un piedāvāt palīdzību trūcīgiem.
Kristīgās ģimenes veido personu kopību mīlestībā. Baznīca un ģimene, katrs savā veidā cilvēces vēsturē šādi atveido Vissv. Trīsvienības mūžīgo mīlestības kopību. Ģimene tiek saukta par Baznīcu miniatūrā, „mājas baznīcu”, kas pauž Baznīcu savā mīlestības un kopīgās dzīves pieredzē. Ģimenē, tāpat kā Baznīcā, jānodod tālāk Jēzus Kristus Evaņģēlijs. Tāpat ģimenē lai Evaņģēlijs izstaro citām ģimenēm un visai sabiedrībai.
Pašlaik ģimenes pamati tiek satricināti pašos pamatos. Bīskapu sinodes 1980. gadā, 2014. – 2015. gadā plaši pārdomāja ģimeņu situāciju Baznīcā un pasaulē. Laulāto mīlestību un uzticību apdraud daudzi iekšēji un ārēji faktori. Pasliktinās paaudžu attiecības, vecāku autoritāte, būtisku vērtību tālāknodošana. Tiek attaisnoti grēki pret mīlestību un pret dzīvību. Te nav jāmaskējas ar progresa un brīvības saukļiem, ar kuriem senie egoisma veidi ietērpti jaunā valodā un stādās priekšā jaunā kultūras ietvarā.
Daudzas no šīm problēmām izriet no maldīgas izpratnes par individuālu brīvību, it kā brīvība īstenotos, noraidot jebkādu objektīvu uzvedības normu, atsakoties uzņemties atbildību vai pat atsakoties ierobežot instinktus un kaislības. Mūsu brīvība ir novājināta un nosacīta daudzos veidos, arī kā sekas cilvēces sākotnējam grēkam pret Radītāja gribu. Taču paliekam brīvas un atbildīgas būtnes, kuras atpestījis Jēzus Kristus. Mums jāattīsta sava brīvība, atzīstot un izvēloties pareizo un labo, kā arī noraidot to, kas neatbilst sākotnējai patiesībai par cilvēka dabu un Dieva radībām paredzēto mērķi. Brīvību nosaka patiesība, vispirms patiesība par mūsu atpestīšanu ar Jēzus Kristus krustu un augšāmcelšanos.
Bez tiesībām izvēlēties pastāv pienākums labi izdarīt izvēli, pienākums izvēlēties patiesību. Cik svarīgi uztvert dzīves galīgo nozīmi un tās pamatvērtības! Atzīstot morālo vērtību prioritāti, zinātnes un materiālā progresa iespējas, var patiesi attīstīt cilvēku patiesībā, brīvībā un cieņā. Kristiešu ieguldījums ir izprast ar Dieva vārda gudrību pašreizējās problēmās tā, ka modernā kultūra izveidotu atjaunotas attiecības ar pašu dievišķo Gudrību.
Kristiešu uzvedībā un attiecībās augstākā norma lai ir paklausība Radītāja gribai: „Kas izpilda mana debesu Tēva gribu, tas ir mans brālis, māsa un māte” (Mt 12: 50). Tiecoties pēc kristiešu vienotības, piedāvāsim kopīgi atbalstu mūsu ģimenēm, no kurām atkarīga sabiedrības labklājība un mūsu draudžu nākotne. Lai ģimenes pateicas par Dieva doto svētību, lūdzas viena par otru, izpalīdz viena otrai, pieņem viena otru, kā Kristus tās ir pieņēmis.
Vēstnesītis, Nr. 2 (395) 2022. gada 16. janvāris
