Ludzā atklās izstādi Staņislava Ladusāna piemiņai

Piektdien, 12. augustā, pl. 14 Ludzas pilsētas svētku ietvaros Ludzas Novadpētniecības muzejā tiks atklāta izstāde “Dievam par godu”. Izstāde ir veltīta Ludzas apkaimē dzimušajam jezuītu priesterim un filosofam Stanislavam Ladusānam, kuram šogad apritētu 110. jubileja.

S. Ladusāns dzimis 1912. gada 22. augustā Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagasta Rudzeišu sādžā, studējis Romā, bet lielāko daļu savas dzīves un kalpošanas pavadījis Brazīlijā. 90. gadu sākumā īsu laiku viņš bija atgriezies dzimtenē un lasīja lekcijas Rīgas Garīgajā seminārā. Taču 1993. gada 25. jūlijā devies mūžībā Riodežaneiro, Brazīlijā.

Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore Milāna Bule norāda, ka S. Ladusāns nāca no ticīgas ģimenes, ģimenē auga trīs dēli. Mācījies Zvirgzdenes pamatskolā, pēc tam Ludzas Valsts ģimnāzijā. Šai laikā sāka pievērsties literārajai darbībai. Uzreiz pēc ģimnāzijas beigšanas S. Ladusāns turpināja studijas Garīgajā seminārā, 1933. gadā tika uzņemts Staravieses jezuītu noviciātā. Viņš studējis filosofiju Krakovā, pēc tam nosūtīts filosofijas un teoloģijas studiju turpināšanai uz Romu. Par priesteri iesvētīts 1941. gada 26. jūlijā, 1947. gadā saņēmis doktora grādu filosofijā.

“Uz dzimteni atgriezties nevarēja, tāpēc viņš izvēlējās profesora darbu Jaunfriburgas Universitātē Brazīlijā, kur nostrādāja 19 gadus, pēc tam pārcēlās uz Jezuītu Universitāti Riodežaneiro. Staņislava vecāki 1949.gadā tika izsūtīti uz Sibīriju, kur tie arī mira,” raksta M. Bule.

S. Ladusāns dibinājis un līdz mūža galam vadījis Brazīlijas Filosofu biedrību, kas vēlāk kļuva par Amerikas kontinenta biedrību. Tāpat dibināja un vadīja filosofiskus laikrakstus, Jaunfriburgas Universitātē izveidoja bibliotēku, kur bija arī Baltijas tautu grāmatas. 1955. gadā rada iespēju, kā latviešiem piedalīties Starptautiskajā euharistiskajā kongresā. Piedalījies un organizējis filosofu kongresus, piedalījies konferencēs, rakstījis un rediģējis grāmatas, gatavojis filosofiska satura rakstus pasaules slavenākajos periodiskajos izdevumos. Pamatojoties uz svētā Akvīnas Toma dažām piezīmēm, izveidoja savu filozofijas novirzienu – gnozeoloģiju jeb atziņu teoriju, kas ietvēra sevī daudzdimensiālo humānismu, reālismu un kristīgo domāšanu vispār.

1986. gada 24. oktobrī Monterejas Universitāte Meksikā piešķīra S. Ladusānam goda doktora grādu, viņš kļuva par Vatikāna Teoloģiskās Akadēmijas biedru, bijis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis. 1992./1993. akadēmiskajā gadā S. Ladusāns lasīja lekcijas Rīgas Garīgajā seminārā. Taču, atgriezies pavadīt vasaru Brazīlijā, 1993. gada jūlijā mira Riodežaneiro.

Muzeja vadītāja skaidro, ka izstādi veidot ierosinājis Ludzas draudzes prāvests Rodions Doļa, savukārt izstādes veidošanā izmantoti Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces un Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta asociētās profesores Māras Kiopes dr.phil. apkopotie materiāli.

Pēc izstādes atklāšanas pl. 15 plānots garīgās mūzikas koncerts “Domājot par tevi…” Ludzas katoļu baznīcā. Koncertā uzstāsies Pārmaiņu mūzikas kvartets un ērģelniece Guna Kise. Savukārt 13. augustā pl. 13 notiks kapusvēkti Ludzas kapsētā.

KABIA; Foto: Ludzas Novadpētniecības muzejs

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti