21. un 22. maijā „Caritas Latvija” Rīgā un Aizputē aicināja uz brīvprātīgo apmācības semināru „Mīlestības civilizācijas veidošana caur brīvprātīgo darbu”, kuru vadīja pr.Mečislavs Puzevičs un jaunieši no Ļubļinas Brīvprātīgo centra (Polija). Uz semināru Rīgā bija ieradušies daudzi tuvākmīlestības darbam atvērti klausītāji gan no Valmieras, Mazsalacas, Olaines, gan arī vairākām Rīgas draudzēm, savukārt Aizputē klausītāji bija Liepājas jaunieši.
Priesteris Mečislavs uzsvēra, ka brīvprātīgie ir tie, kas pirmie pamana problēmu sabiedrībā, kalpo un saņem brīnišķīgu atalgojumu – smaidu, pateicību, labu vārdus. Viņš arī uzsvēra, ka nekad un nekas nesākas ar naudu, jo galvenais ir brīvā griba, solidaritāte un cilvēciska palīdzība, pārējās lietas atrisinās brīnumainā kārtā, kad nepieciešams, atrodas arī naudas līdzekļi.
Viesi dalījās 11 gadu darba gaitā iegūto pieredzi, stāstīja par programmām, kuras īsteno gan bezpajumtnieku, gan ielas bērnu, gan cietumnieku un pat arī čečeņu tautības bēgļu labā. Piemēram, bezpajumtnieku atbalstam tiek organizēta programma „Karstā patruļa” – tās ietvaros brīvprātīgie ziemas sezonā dodas uz stacijām un autoostām, kur šīs sabiedrības grupas cilvēkus cienā ar pašu vārītu karstu tēju un sviestmaizēm. Tas dod iespēju iepazīt šos cilvēkus un savā veidā viņiem asistēt, piemēram, palīdzot nokārtot dokumentus, pierakstīties pie ārsta, pieteikties Nodarbinātības valsts dienestā, utml.
Pagājušā gadā, kad Ļubļinas reģionā notika lieli plūdi, brīvprātīgo centrs pamanīja šo konkrēto vajadzību un aicināja palīgus, lai plūdos cietušajiem sniegtu gan praktisku, gan emocionālu atbalstu. Atsaucās 700 brīvprātīgie, kas sākumā stiprināja vaļņus ar smilšu maisiem un dalīja citu cilvēku saziedotos līdzekļus, bet vēlāk, kad ūdens bija noskrējis, palīdzēja notīrīt māju sienas no dubļiem un veikt nepieciešamos remontdarbus. Turklāt – kā viņi uzsvēra – svarīgākais varbūt pat nebija fiziskais darbs, ko viņi sniedza, bet pleca sajūta – ka nelaimes priekšā neesi viens.
Brīvprātīgajiem atšķirībā no dažādiem valsts sociālajiem dienestiem ir priekšrocība, ka viņi problēmas, grūtības savā apkārtējā vidē pamana daudz ātrāk un var elastīgi reaģēt. Labs sadarbības partneris šādās iniciatīvās ir arī plašsaziņas līdzekļi, ar kuru palīdzību izdodas pievērst plašākas sabiedrības un arī pašvaldības institūciju uzmanību. Kā piemēru semināra vadītāji minēja kādu aukstu ziemu, kad Ļubļinas bezpajumtnieku patversmes atteicās uzņemt tos klientus, kas ir alkohola reibumā. Brīvprātīgie vērsās pie masu medijiem, kopīgiem spēkiem apzināja problēmu un vērsās pie pašvaldības, aicinot atvērt speciālu telpu tiem bezpajumtniekiem, kas ierodas iereibuši. Brīvprātīgo centra vadītājs Jaceks Vnuks uzsvēra, ka neskatoties uz to, ka ir dzēruši, viņiem tik un tā pienākas cilvēka cieņa un ir necienīgi viņiem likt gulēt uz ielas -30 grādu aukstumā.
Semināru dalībnieki ieguva arī praktiskas zināšanas par to, kā rakstīt projektus, lai šādām iniciatīvām piesaistītu līdzekļus. Kā galvenos finansējuma avotus brīvprātīgo darbam viņi minēja pašvaldību un Eiropas Savienības fondus.
Noslēgumā pr.Mečislavs Puzevičs aicināja ieklausīties Jēzus Kristus vārdos: “Es biju izsalcis, un Jūs mani paēdinājāt; Es biju izslāpis, un Jūs man devāt dzert; Es biju svešinieks, un Jūs mani pieņēmāt. Es biju kails, un Jūs mani apģērbāt; Es biju slims, un Jūs mani apmeklējāt; Es biju cietumā, un Jūs atnācāt pie manis.” (Mt 25, 35-36)
Ingrīda Puce, “Katoļu Baznīcas Vēstnesis”
