Šī gada 21. maijā Rīgā ieradīsies Vatikāna institūcijas – Cilvēka integrālās attīstības dikastērija – prefekts kardināls Pīters K. A. Turksons. Nepilnu trīs dienu laikā kardināls tiksies ar Latvijas Romas Katoliskās Baznīcas pārstāvjiem, kā arī uzstāsies ar priekšlasījumu Latvijas Universitātē (LU) un svinēs Svēto Misi Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē.
Kā pastāstīja viens no vizītes organizēšanas darba grupas pārstāvjiem priesteris Pauls Kļaviņš, P. Turksons apmeklēs Latviju, lai 22. maijā LU atvērtu Baznīcas Sociālās mācības kompendija latviešu izdevumu. 2004. gadā kompendiju izdeva Taisnības un miera (Iustitia et Pax) pontifikālā padome, par kuras priekšsēdētāju P. Turksons tika nominēts 2009. gadā. Savukārt Cilvēka integrālās attīstības dikastērijs ir pāvesta Franciska izveidota institūcija, kura darbību sāka 2017. gada sākumā. Tā apvieno četras līdz šim atsevišķi darbojošās pontifikālās padomes: Iustitia et Pax, Cor Unum, Migrantu un ceļotāju, kā arī Slimnieku un medicīniskā personāla pastorālās aprūpes padomi.
Kardināls P. Turksons Rīgā ieradīsies otrdienas, 21. maija, vakarā. Nākamajā dienā, 22. maijā, viņam paredzētas tikšanās Laterāna Pontifikālās universitātes filiālēs. Viņš tiksies ar Rīgas Teoloģijas institūta un Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta studentiem, docētājiem, priesteriem, kapelāniem un pastorālajiem darbiniekiem, kā arī Baznīcas sociālās mācības kompendija sagatavotājiem un izdevējiem.
22. maijā pl. 14.30 P. Turksons viesosies LU, kur uzstāsies ar priekšlasījumu par mūsdienās aktuālām sociālām problēmām. Pasākumā klātesošos uzrunās LU rektors Indriķis Muižnieks, kā arī priesteris P. Kļaviņš. Pasākuma laikā notiks Baznīcas sociālās mācības kompendija atvēršana latviešu valodā. Izdevumu latviešu valodā ir sagatavojusi izdevniecība “Vox Ecclesiae”. Kompendijs sistemātiskā veidā izklāsta Baznīcas sociālo mācību, kas aplūkota vairāku pāvestu enciklikās, vēstulēs un uzrunās. Šī mācība skar jautājumus, kas saistās ar Baznīcas sociālo misiju, personu un tās tiesībām, ģimeni, darbu, politiku, apkārtējās vides saglabāšanu, miera veicināšanu.
Pasākumā ierašanās būs ar ielūgumiem, kas jau ir izsūtīti. Tie nav jādrukā un jāņem līdzi, pie ieejas LU Mazajā Aulā būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Tie, kas nav saņēmuši ielūgumu, bet vēlās piedalīties lekcijā, var vērsties pie draudzes prāvesta, norādot savu e-pasta adresi, lai pasākuma organizētāji varētu nosūtīt ielūgumu un iekļaut sarakstā.
Pēc kompendija atvēršanas 22. maijā pl. 18 P. Turksons svinēs Svēto Misi Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē. Lai piedalītos Svētajā Misē, ielūgums nav nepieciešams.
Savā pēdējā vizītes dienā, ceturtdien, 23. maijā, P. Turksons apmeklēs Rīgas Katoļu ģimnāziju, kur kapelā svinēs Svēto Misi. Pirms došanās prom, iespējams, kardināls dosies uz Svētā Meinarda salu.
Viņa Eminence kardināls Pīters Turksons (Peter Kodwo Appiah Turkson) dzimis 1948. gada 11. oktobrī Āfrikā, Ganā. Studējis teoloģiju St.Anthony-on-Hudson seminārā Ņujorkā un 1975. gadā tika ordinēts par priesteri. No 1976.-1980. un no 1987.-1992. gadam Pīters Turksons studēja Pontifikālajā Bībeles institūtā Romā.
1992. gadā Sv. Jānis Pāvils II viņu iecēla par Ganas pilsētas Keipkostas (Cape Coast) arhibīskapu un 2003. gadā – par kardinālu. Kardināls Turksons bija Ganas katoļu Bīskapu konferences prezidents no 1997.-2005. gadam un kopš 2003. gada ir Ganas katoļu universitātes koledžas kanclers. Viņš kalpoja kā relators Āfrikas bīskapu II sinodes laikā 2009. gada oktobrī. Sinodes beigās Pāvests Benedikts XVI nominēja kardinālu Turksonu par Taisnīguma un Miera Pontifikālās padomes (Pontificium Consilium de Iustitia et Pace) priekšsēdētāju, ko vēlreiz apstiprināja pāvests Francisks 2013. gadā. Svētais tēvs Francisks ir iecēlis kardinālu Turksonu par pirmo jaundibinātā Cilvēka integrālās attīstības dikastērija prefektu.
Apustuliskajā vēstulē Humanam progressionem pāvests Francisks skaidro, ka Baznīcas uzdevums ir veicināt cilvēka integrālo attīstību Evaņģēlija gaismā. Šādas attīstības pamatā ir rūpes par visu cilvēku kopējo labumu – mieru, taisnīgumu, apkārtējās vides aizsardzību. Runājot par Vatikāna jaunās struktūrvienības darbību, pāvests norāda, ka tās kompetencē ir jautājumi, kas saistās ar migrāciju, slimniekiem, sabiedrības atmestajiem, bruņotajos konfliktos un dabas katastrofās cietušajiem, cietumniekiem, bezdarbniekiem, trūcīgajiem, kā arī jebkāda veida verdzības un spīdzināšanas upuriem.
LRKB IC
