Gandarīšanas un izlīgšanas (jeb grēksūdzes) sakraments ir:
- personiska tikšanās ar žēlsirdīgo un mīlošo Tēvu, kurš, mīlot mani, sūtīja pasaulē savu Dēlu un tagad aicina mani atgriezties;
- raudzīšanās uz savu dzīvi Jēzus krusta un augšāmcelšanās gaismā un Viņa dziedinošās mīlestības pieredze;
- pirmā augšāmceltā Kristus dāvana, jo augšāmcelšanās dienā, atnākot pie apustuļiem, Viņš teica: “Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiks piedoti; bet kam aizturēsiet, tiem tie tiks aizturēti” (Jņ 20, 23);
- tikšanās ar dievišķo Ārstu, kurš vienīgais var izārstēt mūsu dvēseli no grēka slimības;
- izlīgšana ar Baznīcu, kuru grēkojot esmu ievainojis.
Gandarīšanas sakraments nav:
- formalitāte, ārišķīga ceremonija;
- nepatīkams, pazemojošs un apgrūtinošs pienākums, kuru vajag izpildīt vismaz reizi gadā.
Atceries!
Nav tāda grēka, ko Dievs nevarētu piedot! Dievs vienmēr ir stiprāks par vislielāko cilvēcisko vājumu. Viņš vēlas ienākt mūsu dzīvē, lai to dziedinātu, pārveidotu un svētdarītu. Lai piedzīvotu piedošanas prieku, ir svarīgi uzticēties Dieva žēlsirdībai, nostāsies Viņa priekšā patiesībā, nožēlot savus grēkus un tikties ar Dievu Gandarīšanas sakramentā.
Nāvīgs (smags) grēks
Tiek izdarīts tad, kad labprātīgi un apzināti izvēlamies rīcību, kas ir pilnīgi pretēja dievišķajam likumam un cilvēka dzīves galamērķim. Nāvīgs grēks iznicina pārdabisko mīlestību, bez kuras mūžīgā svētlaime nav iespējama. Tā ir garīga nāve, pilnīga attiecību saraušana ar Dievu un Baznīcu. Ja žēlastības stāvoklis netiek atgūts ar nožēlu un Dieva sniegto piedošanu, tad nāvīga grēka sekas ir izslēgšana no Kristus valstības un mūžīgā nāve ellē.
Ikdienišķs grēks
tiek izdarīts tad, ja grēka sastāvs nav smags, mūsu rīcība neatbilst morāles likumam, bet tā nav bijusi apzināta. Ikdienišķs grēks izraisa morālisku nekārtību un, ja to nenožēlo, pamazām noved līdz nāvīgam grēkam. Tātad to var salīdzināt ar slimību, kas gan nav nāvējoša, bet traucē organisma normālu funkcionēšanu. Šo grēku kontekstā Gandarīšanas sakramentu var salīdzināt ar zālēm jeb profilaktisku poti.
“Mēs esam atbildīgi par citu izdarītajiem grēkiem, ja tajos esam līdzdalīgi:
- tieši un brīvprātīgi tajos piedalīdamies;
- tos pieprasīdami, iesacīdami, cildinādami vai piekrizdami tiem;
- neatklādami vai nenovērsdami tos, cik tas bijis atkarīgs no mums;
- aizstāvēdami tos, kas dara ļaunu.” (KBK, 1868)
No kā ir atkarīga laba grēksūdze?
No Svētā Gara, jo Viņš iedvesmo mūsu gribu iet atgriešanās ceļu. Lai mēs saņemtu Dieva žēlastību nepieciešama mūsu līdzdarbība. Tāpēc nepieciešamas regulāras grēksūdzes, biktstēva priekšā jābūt atklātam un pazemīgam, jāiepazīst sevi, drosmīgi jācīnās ar savām vājībām, grēkiem un jāļauj Svētajam Garam sevi vadīt.
Cik bieži ir jāiet pie grēksūdzes?
Tas ir atkarīgs no aicinājuma un garīgās dzīves. Katram katolim ir pienākums izsūdzēt grēkus vismaz reizi gadā. Taāu vēlams grēksūdzi praktizēt regulāri – reizi mēnesī un biežāk, ja esi izdarījis kādu nāvīgu grēku vai arī atrodies atkarību varā (alkohola, interneta, pornogrāfijas, masturbācijas, narkotiku u.c.).
Kā pārvarēt bailes un kauna sajūtu pirms grēksūdzes?
Divi ļoti vienkārši un praktiski padomi: sagatavoties rakstiski, tas nedaudz nomierina, un lūgties par biktstēvu. Priesteri censties saskatīt Kristu, kurš uzklausa grēksūdzi. Uzticies Jēzum: Viņš tevi mīl un grib dziedināt! Biktstēvs ir persona, caur kuru Dievs mūs dziedina. Grūtībām un ciešanām, ar kurām tu sastopies, ejot pie grēksūdzes, ir tevi attīroša vērtība.
„Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!” (Ps 139, 23-24)
Sirdsapziņas izmeklēšana
Lai sirdsapziņas izmeklēšana būtu auglīga, tās pamatā jābūt pārliecībai, ka Dievs cilvēku mīl un grib tam piedot grēkus. Tikai tas palīdzēs izvairīties no sevis attaisnošanas Dieva priekšā. Uz sevi jāraugās it kā Kristus acīm, kurš vēlas dziedināt, nevis tiesāt. Pirms sirdsapziņas izmeklēšanas vērts palūkoties uz Kristus krustu, lai ticības acīm ieraudzītu tur savu grēku, kas jau ir uzvarēts un piesists krustā. Kristus vēlas ikvienam dot iespēju piedalīties savā uzvarā: tikai ar paļāvību jātuvojas Viņam un jānosauc savi grēki.
Sirdsapziņas izmeklēšanu ieteicams sākt ar pateicību Dievam par visām Viņa labestības un mīlestības izpausmēm, ko ik dienas saņemam. Pavaicāsim sev: kas man pēdējās dienās, nedēļās, mēnešos vai gados bijusi īpaša žēlastība, par ko es gribētu tagad pateikties Kungam? Sāksim ar konkrētiem iekšējiem pārdzīvojumiem, ārējām situācijām, notikumiem un attiecībām ar tuvākajiem, kas mums bijušas īpaša prieka avots. Mēs pateicamies Dievam ne tikai par tām dāvanām, kas mūsos rada prieku un sajūsmu, bet arī par grūtībām un ciešanām, kas kalpo kā aicinājums vēl vairāk paļauties uz Dievu savā dzīvē.
Pēc tam var lūgt Svētā Gara gaismu un drosmi pazīt savus grēkus, lūdzoties ar vārdiem: „Nāc, Svētais Gars, apgaismo manu prātu, lai es pazītu savus grēkus; modini manu gribu un manu sirdi, lai es par tiem nožēlotu un vaļsirdīgi tajos atzītos; dāvā man spēku, lai es tos labotu un par tiem gandarītu. Svētā Marija, grēcinieku patvērums, nāc man palīgā!”
Baušļi un sirdsapziņas izmeklēšana
I Tev nebūs citus Dievus turēt līdzās man!
Vai neesmu noliedzis Dievu?
Vai neesmu šaubījies par ticību?
Vai neesmu ļāvies bezcerībai?
Vai neesmu sevi žēlojis?
Vai grūtībās neesmu novērsies no Dieva un meklējis palīdzību ar saviem spēkiem?
Vai neuzskatu sevi augstāku, labāku par citiem un neesmu lepni noraidījis Dievu, uzskatot, ka varu iztikt bez Viņa?
Vai neesmu Dieva vietā nolicis kādas vērtības vai lietas, pat ja tās būtu labas: savu izskatu, spējas, godu, varu, naudu, mantu, seksu, alkoholu, narkotikas, mūziku un dziedātājus, sportu, darbu, draugus, ģimeni, dzimteni…?
Vai neesmu vērsies pie dēmoniskiem spēkiem: zīlējis, pētījis astroloģiju, lasījis horoskopus, izsaucis mirušo garus, pielūdzis sātanu, apmeklējis zīlniekus, dziedniekus, ekstrasensus, nodarbojies ar maģiju, vingrinājumiem enerģiju iegūšanai (joga, transcendentālā meditācija) utt.? Vai neesmu ieteicis to citiem?
Vai neesmu bijis māņticīgs, ticot melniem kaķiem, 13. datumiem, utt.?
Vai neesmu bijis iesaistījies sektās?
Vai nebiju iesaistījies organizācijās, kas atklāti neatzīst Dievu (komunistiskā partija, masoni utt.)?
Vai neesmu bijis iesaistīts ateistiskas literatūras izplatīšanā?
II Tev nebūs Dieva vārdu nelietīgi valkāt!
Vai neesmu baidījies apliecināt savu ticību citu priekšā?
Vai neizrunāju Dieva, Jaunavas Marijas un citu svēto vārdus dusmās, jokos vai bezjēdzīgi?
Vai neesmu zaimojis: savā sirdī vai, citiem dzirdot, izteicis pret Dievu vai Baznīcu vērstu naidu, pārmetumus vai izaicinājumus Dievam?
Vai neesmu lauzis Dievam doto solījumu vai zvērējis, piesaucot Dievu par liecinieku nepatiesā lietā?
III Tev būs svēto dienu svētīt!
Vai svētdienās un svētku dienās apmeklēju Svēto Misi?
Vai šajās dienās nestrādāju darbu un nepiedalījos aktivitātēs, kas traucē veltīt Dievam pienācīgo pielūgsmi, kavē žēlsirdības darbu veikšanu un neļauj pietiekami atslābt garam un miesai (izņemot slimību, mājas soli, piemēram, sakopt lopus, maiņas darbu)?
Vai Svētās Mises laikā un lūgšanās nebiju vienaldzīgs un paviršs?
IV Godini savu tēvu un māti!
Vai neaizvainoju vecākus ar asiem vārdiem?
Vai esmu paklausīgs vecāku taisnīgajām un labajām prasībām?
Vai palīdzu un rūpējos par vecākiem, cik tas viņiem ir nepieciešams?
Vai neesmu aizmirsis vecākus savās lūgšanās?
Vai piedodu saviem vecākiem Jēzus Vārdā?
Vai pret pārējiem ģimenes locekļiem neizturos nežēlīgi?
Vai neesmu aizmirsis savu pienākumu pret bērniem: sniegt mīlestību, sapratni, drošību, uzturu, izglītību, u.c.?
Vai esmu iepazīstinājis savus bērnus ar Dievu un lūdzos kopā ar viņiem?
Vai es nepretojos audzinātāju un amatpersonu taisnīgajām prasībām un nevēršos pret viņiem kā personām?
Vai neizmantoju savu varu un privilēģijas savtīgos nolūkos?
V Tev nebūs nokaut!
Vai neesmu nogalinājis cilvēkus?
Vai neesmu mēģinājis vai domājis par pašnāvību?
Vai nepiekrītu eitanāzijai (priekšlaicīgai vecu, nedziedināmi slimu cilvēku nogalināšanai)?
Vai neesmu kādu sitis?
Vai esmu aizstāvējis vājākos?
Vai ļauni nekritizēju, nenosodīju savā sirdī un nenogalināju citus ar vārdiem?
Vai neaizvainoju ar asiem vārdiem, izsmieklu, pazemošanu un jokiem?
Vai neradu konfliktus?
Vai nebiju skaudīgs un greizsirdīgs?
Vai neesmu draudējis kaut ko izdarīt, ja kāds man kaut ko neizdara pa prātam?
Vai nenesu savā sirdī naidu un nevēlēšanos piedot?
Vai nenicinu citus?
Vai nekaitinu vecākus, audzinātājus un skolotājus? Vai labi uzvedos?
Vai neesmu vadījis automašīnu reibuma stāvoklī?
Vai esmu ievērojis ceļu satiksmes noteikumus?
Vai nebojāju veselību, pārmērīgi ēdot un dzerot?
Vai pārmērīgi, nevajadzīgi nelietoju zāles?
Vai nebojāju savu veselību, lietojot alkoholu, narkotikas vai smēķējot?
Vai rūpējos, lai manis rīkotās svinībās neviens pārmērīgi nelietotu alkoholu?
Vai nenogalināju bērnu, izdarot abortu?
Vai neesmu tīši/netīši veicinājis aborta izdarīšanu?
Vai neesmu noklusējis patiesību par abortu tuviniekiem?
Vai neesmu vedis kādu sievieti uz aborta izdarīšanu vai citā veidā iesaistījies aborta izdarīšanā?
VI Tev nebūs laulību pārkāpt!
IX Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu/vīru!
Vai nedzīvoju dzimumdzīvi bez laulības Baznīcā?
Vai neesmu nodarbojies ar dzimumattiecībām pirms laulības vai ārpus laulības?
Vai neesmu spiedis laulāto draugu uz dzimumattiecībām pret viņa gribu?
Vai neesmu kādu izvarojis?
Vai neesmu izmantojis bērnus, lai apmierinātu savas dzimumtieksmes?
Vai neesmu stājies homoseksuālās attiecībās?
Vai man nav bijušas fantāzijas pret šķīstību?
Vai neesmu skatījies pornogrāfiju?
Vai neesmu sevi seksuāli apmierinājis (masturbācija)?
Vai neesmu stājies dzimumattiecībās ar dzīvniekiem?
Vai neesmu pamudinājis citus cilvēkus uz nešķīstību?
Vai nejokoju ar nešķīstiem jokiem un anekdotēm?
Vai izvairos no apstākļiem, kas pamudina uz grēku?
Vai neesmu lietojis pretapaugļošanās līdzekļus pirms laulības vai laulības dzīvē: spirāli, hormonālos līdzekļus, prezervatīvus, utt.?
Katrs grēks pret šo bausli ir smags grēks, tāpēc svarīgi ir to nosaukt vārdā un atzīt grēksūdzē.
VII Tev nebūs zagt!
X Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākam!
Vai neesmu zadzis un atbalstījis zādzību?
Vai neesmu paturējis sev citas zagtas lietas?
Vai neesmu skops?
Vai neesmu pārāk izšķērdīgs?
Vai nebojāju citu aizdotās lietas?
Vai lietas, ko esmu aizņēmies no citiem, nepaturu sev?
Vai neesmu pārkāpis citu tiesības uz īpašumu, izmantojot savu stāvokli darbā vai rīkojoties negodīgi, piesavinājis to, kas pieder citiem?
Vai neesmu alkatīgs un vēlējies bez mēra piesavināt materiālos labumus?
Vai neesmu skaudīgs, vēloties iegūt to, kas pieder citiem, un neesmu bijis neapmierināts, ka citiem tas ir?
VIII Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko!
Vai neesmu melojis?
Vai nenomelnoju kādu, runājot nepatiesību?
Vai neuzveļu vainu citiem?
Vai neaprunāju, atklājot otra trūkumus un grēkus bez objektīvas vajadzības?
Vai netenkoju?
Vai neviltoju dokumentus?
Vai neesmu iztapīgs un lišķīgs, atbalstot otra ļaunos darbus un netikumisku rīcību?
Vai nelielos, pārspīlēdams faktus?
Baznīcas baušļi
1) Tev būs svētdienās un svētku dienās cienīgi piedalīties Svētajā Misē un atturēties no smagiem darbiem.
2) Tev būs Baznīcas noteiktajās dienās atturēties no gaļas ēdieniem un gavējamās dienās gavēt.
3) Tev būs vismaz vienu reizi gadā izsūdzēt savus grēkus.
4) Tev būs vismaz Lieldienu laikā pieņemt Vissvētāko Sakramentu.
5) Tev būs palīdzēt uzturēt savu Baznīcu un tās kalpus.
GANDARĪŠANAS SAKRAMENTA NOTEIKUMI
Sirdsapziņas izmeklēšana – nostāšanās patiesībā Dieva priekšā, savas dzīves, domu un darbu izvērtēšana saistībā ar Dieva gribu. Izdarītā ļaunuma apzināšanās un nosaukšana vārdā laikā kopš pēdējās grēksūdzes.
Lai sirdsapziņas izmeklēšana būtu auglīga, tās pamatā jābūt pārliecībai, ka Dievs cilvēku mīl un grib tam piedot grēkus. Tikai tas palīdzēs izvairīties no sevis attaisnošanas Dieva priekšā. Uz sevi jāraugās it kā Kristus acīm, kurš vēlas dziedināt, nevis tiesāt. Pirms sirdsapziņas izmeklēšanas vērts palūkoties uz Kristus krustu, lai ticības acīm ieraudzītu tur savu grēku, kas jau ir uzvarēts un piesists krustā. Kristus vēlas ikvienam dot iespēju piedalīties savā uzvarā: tikai ar paļāvību jātuvojas Viņam un jānosauc savi grēki.
Sirdsapziņas izmeklēšanu ieteicams sākt ar pateicību Dievam par visām Viņa labestības un mīlestības izpausmēm, ko ik dienas saņemam. Pēc tam var lūgt Svētā Gara gaismu un drosmi pazīt savus grēkus, lūdzoties ar vārdiem:
“Nāc, Svētais Gars, apgaismo manu prātu, lai es pazītu savus grēkus; modini manu gribu un manu sirdi, lai es par tiem patiesi nožēlotu un vaļsirdīgi tajos atzītos; dāvā man spēku, lai es tos labotu un par tiem gandarītu. Svētā Marija, grēcinieku patvērums, nāc man palīgā!”
Tad, saskaņā ar Dieva un Baznīcas baušļiem, izmeklē savu sirdsapziņu. Vari arī pārdomāt savas attiecības ar Dievu, ar cilvēkiem un izvērtēt attieksmi pats pret sevi. Vari izmantot jau sagatavotus sirdsapziņas izmeklēšanas jautājumus no lūgšanu grāmatas vai kādas brošūras, jo tie palīdzēs labāk saskatīt un nosaukt grēku.
Nevajag koncentrēt uzmanību vienīgi uz grēka ārējām izpausmēm. Jāmēģina ieraudzīt grēka cēloni, kas ir pastāvīga tieksme uz ļaunu.
Nebaidies no jautājumiem par saviem galvenajiem netikumiem, kā arī par ļaunuma saknēm un cēloni. Tos var palīdzēt atklāt apstākļu, kuros konkrētais grēks parādās, un tos pavadošo emociju analīze. Bez tam ir vērts ik dienas izmeklēt sirdsapziņu – tas vēlāk palīdzēs labāk sagatavoties grēksūdzei.
Ja tu neatklāsi grēka iemeslus un neatteiksies no tiem, laboties būs ļoti grūti vai pat neiespējami.
Nožēla par grēkiem – atgriešanās ir atkarīga no patiesas grēku nožēlas, kas ir “dvēseles sāpes par padarīto grēku, riebums pret to un apņemšanās vairs negrēkot” (KBK, 1451). Tā ir atzīšanās izdarītajā ļaunumā, uzņemoties pilnu atbildību par to; pazemīga nostāšanās patiesībā Dieva priekšā, kurš mums piedod nevis tāpēc, ka mēs to būtu pelnījuši, bet gan tāpēc, ka Viņa žēlsirdība ir neizsmeļama.
Nožēlu par grēkiem nevajag jaukt ar jūtām. Jūtas brīžiem var mūs maldināt. Ja kāds saka, ka “nejūt” nožēlu vai arī nožēlo tikai tāpēc, ka grēkam bija nepatīkamas ārējās sekas, tad šis cilvēks vēl nav sapratis nožēlas būtību. Patiesa, pilnīga nožēla ir apzināties Dieva bezgalīgo mīlestību pret mani salīdzinājumā ar manu lielo nepateicību; atzīšanās grēkos un apziņa, ka pats nespēju atjaunot saikni ar Dievu, kuru esmu iznīcinājis, krizdams grēkā.
Pilnīga nožēla vispirms sakņojas mīlestībā uz Dievu.
Daļēja jeb nepilnīga nožēla rodas no grēka ļaunuma apzināšanās vai no bailēm soda un mūžīgās pazušanas priekšā.
Sv. Jānis Marija Vianejs saka: “Daudzi iet pie grēksūdzes, bet to, kas atgriežas, ir maz. Es uzskatu, ka nav daudz cilvēku, kas izsūdz grēkus, patiesi nožēlojot.”
Patiesa grēku nožēla ir iekšēja visa cilvēka pārmaiņa, kad viņš sāk domāt, spriest un veidot savu dzīvi tā, kā to prasa Dieva svētums un mīlestība.
Cieša apņemšanās laboties ir patiesas grēku nožēlas auglis, kas veidojas no grēkā ietvertā ļaunuma atklāšanas. Tā ir patiesa atsacīšanās no grēka un pieķeršanās tam, no tieksmes padoties vilinājumam darīt ļaunu. Tas ir lēmums izvairīties no iespējas grēkot un darbs ar sevi, lai šīs nepilnības izskaustu.
“Lai arī cik vilinošs un pievilcīgs būtu grēks, tas nekad nevar padarīt cilvēku laimīgu, bet grēka ievainots cilvēks kļūst laimīgs, kad piedzīvo Dieva mīlestību.” (tēvs Slavko Barbaričs OFM)
Grēksūdze jeb atzīšanās grēkos pieder pie Gandarīšanas sakramenta un izriet no iekšējas nožēlas un atgriešanās. Priesteris pieņem atzīšanos saskaņā ar Dieva žēlsirdību un, balstoties uz saņemto pilnvaru, Jēzus Kristus vārdā atlaiž vai aiztur grēkus.
Iesākot grēksūdzi, dažos vārdos informē priesteri par sevi (vecumu, stāvokli sabiedrībā) un kad pēdējo reizi biji pie derīgas grēksūdzes. Atzīstoties grēkos, sāc ar svarīgākajiem. Smagu grēku gadījumā pasaki to aptuveno skaitu, kā arī būtiskākos apstākļus – tas palīdzēs priesterim labāk izpildīt savu kalpojumu. Derīgas grēksūdzes noteikums ir patiesa atzīšanās visos smagos grēkos, norādot to skaitu un veidu, kā arī atzīties ikdienišķos grēkos.
Atceries!
Apzināta smaga grēka apslēpšana padara grēksūdzi nederīgu; tas ir arī svētzādzības grēks. Ja kāds grēks tiek tiešām aizmirsts, sakraments ir derīgs – tomēr šis aizmirstais grēks jāizsūdz nākamās grēksūdzes laikā.
Uzmanīgi uzklausi biktstēva pamācību. Tad tu vēl vari kaut ko papildināt (piem., nosaukt grēku, kuru tieši tajā brīdī atcerējies) vai arī kaut ko pajautāt…
Brīdī, kad priesteris izsaka absolūcijas vārdus, uzmodini sevī vēlreiz nožēlu par grēkiem un pateicies Dievam, kurš TIEŠI TAGAD piedod tev grēkus.
Gandarīšana Dievam un tuvākajam
Biktstēva uzlikto gandarījumu nevajag atlikt uz ilgu laiku, bet izpildīt to drīz pēc grēksūdzes.
“Protams, tā nav cena, kuru maksā par grēku atlaišanu un saņemto piedošanu: nekāda cilvēciska maksa nevar atlīdzināt to, ko saņēmām – visdārgāko Kristus Asins augli. Gandarīšana ietver sevī vērtīgus elementus: tā ir personiskas iesaistīšanās zīme, kuru kristietis uzņemas sakramentā Dieva priekšā, lai uzsāktu jaunu dzīvi.” (Jānis Pāvils II, Reconciliatio et paenitentia, III, 31)
Ja tu aizmirsi, kādu gandarījumu tev uzlika priesteris, tad vari pats to sev noteikt – tomēr tu nevari to patvaļīgi mainīt.
Daudzi grēki nes zaudējumus līdzcilvēkiem. Jādara viss iespējamais, lai nodarījumu atlīdzinātu (piem., atdotu nozagtu lietu, atlīdzinātu zaudējumu, atjaunotu labo vārdu tam, kurš tika netaisnīgi apvainots u.tml.). Ja nav iespējams tieši atlīdzināt nodarīto zaudējumu, var upurēt “aizvietojošu” gandarījumu Dievam – darot žēlsirdības darbus, kalpojot tuvākajam, labprātīgi atsakoties no kaut kā citu cilvēku labā.
“Priesteris grēciniekam nozīmē gandarījumu, kas būtu ne tikai kā pārlūgums par izdarītajiem grēkiem, bet arī kā palīdzība jaunai dzīvei un zāles dvēseles slimības dziedināšanai. Tāpēc uzliktam gandarījumam, cik vien iespējams, jāatbilst izdarītā grēka smagumam un dabai.” (Gandarīšanas rits, 18)
Dievs, mans Tēvs, Tu man piedevi grēkus un dāvāji savu mieru; dari, lai arī es piedotu saviem līdzcilvēkiem visas pārestības un vienmēr tiektos pēc mīlestības un miera. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
GRĒKSŪDZES FORMULA
Gandarītājs: Pienācis pie biktskrēsla, nometies ceļos, un saki: “Lai ir slavēts Jēzus Kristus!”
Priesteris: “Mūžīgi mūžam. Āmen.”
Gandarītājs apzīmē sevi ar Krusta zīmi, sakot: “Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Āmen.”
Gandarītājs: “Pēdējo reizi pie grēksūdzes biju … Uzlikto gandarījumu izpildīju (vai: neizpildīju). Esmu grēkojusi(-is)…”
Tagad vaļsirdīgi atzīsties savos grēkos – vispirms konkrēti nosaucot smagos grēkus, ja tādi ir, pēc tam ikdienišķos, kuri visbiežāk atkārtojušies.
Gandarītājs (pēc atzīšanos grēkos): “Vairāk grēku neatceros, es tos visus no sirds nožēloju un apņemos laboties. Lūdzu Dievam piedošanu un tev, garīgais tēvs, sniegt man pamācību un noteikt gandarījumu.”
Priesteris var sniegt gandarītājam pamācību, pēc tam nosaka gandarījumu un dāvā grēku piedošanu:
“Dievs, žēlsirdīgais Tēvs,
kas ar sava Dēla nāvi un augšāmcelšanos
samierināji pasauli ar sevi
un grēku piedošanai nosūtīji Svēto Garu,
lai tev caur Baznīcas kalpojumu
dāvā piedošanu un mieru.
UN ES TEVI ATBRĪVOJU N0 TAVIEM GRĒKIEM
DIEVA TĒVA UN DĒLA, UN SVĒTĀ GARA VĀRDĀ.”
Gandarītājs: “Āmen.”
Priesteris: “Slavēsim Kungu, jo Viņš ir labs.”
Gandarītājs: “Jo Viņa žēlsirdība pastāv mūžam.”
Priesteris: “Dievs tev ir piedevis grēkus. Ej mierā.”
Gandarītājs: “Pateicība Dievam.”
Aizejot no biktskrēsla atrodi baznīcā klusu vietu un pateicies Dievam par Viņa mīlestību un žēlsirdību.
“Katrs grēksūdzes krēsls ir priviliģēta un svētīga vieta, kurā pēc grēku piedošanas dzimst jauns, neaptraipīts un samierināts cilvēks – samierināta pasaule!” (Jānis Pāvils II)
“Caur Gandarīšanas sakramentu Tēvs pieņem Dēlu, kurš atgriežas pie Viņa, Kristus ņem uz saviem pleciem pazudušo avi un aiznes to atpakaļ pie ganāmpulka, bet Svētais Gars no jauna svētdara savu svētnīcu vai pilnīgāk tajā iemājo.” (Gandarīšanas rits, 6)
Ko cilvēks iegūst, ja regulāri iet pie grēksūdzes?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=82
Cik bieži katolim jāiet pie grēksūdzes?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=154
Vai ir nepieciešams savs biktstēvs? Ko tas dod?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=211
Kā sagatavoties grēksūdzei?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=291
No cik gadu vecuma ir ieteicams iet pie grēksūdzes?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=350
Kāda ir grēksūdzes kārtība?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=357
Kā notiek pirmā grēksūdzes reize?
Kāda ir grēksūdzes formula?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=797
Ja nezina pareizos grēksūdzes formulas vārdus, vai grēksūdze ir derīga?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=821
Cik sīki jāizstāsta grēki? Vai pietiek tikai tos nosaukt vai tomēr jāizstāsta katrs gadījums detalizēti?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=913
Ja grēksūdzē aizmirsu kādu grēku nosaukt, vai jāiet vēlreiz un atkal jāizsūdz visi grēki?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=997
Vai grēksūdze var notikt ārpus baznīcas?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1035
Vai grēkus var izsūdzēt, neesot uz ceļiem, piemēram, stāvot vai sēžot?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1124
Vai, pie grēksūdzes ejot, ir kā īpaši jāģērbjas?
Vai grēksūdzi var iesniegt rakstiski?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1162
Vai grēksūdze var notiek pa telefonu?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1196
Kāda ir gandarījuma nozīme?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1234
Kas notiek, ja gandarījums netiek izpildīts?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1306
Vai var iet pie dievgalda, ja neesmu paspējis izpildīt gandarījumu?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1345
Vai grēki vienmēr tiek atlaisti? Kādos gadījumos netiek atlaisti?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1377
Kas piedod grēkus?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1492
Kāpēc Baznīca uzskata, ka priesterim ir vara atlaist grēkus?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1525
Ja Dievs ir visur klātesošs, kāpēc grēki jāsūdz priesterim, kāpēc tos nevar “pa tiešo” izsūdzēt Dievam?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1569
Kas notiek, ja priesteris izstāsta grēksūdzē dzirdētos grēkus kādam citam?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1613
Vai priesteris nedrīkst izstāstīt grēksūdzes noslēpumu arī nāves draudos?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1639
Ja grēksūdzē Dievs piedod grēkus, vai man vēl ir jāiet lūgt piedošana tam cilvēkam, kam esmu pāri nodarījis?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1718
Kas notiek, ja pēc grēksūdzes atkal sagrēkoju, un tā daudzas reizes atkal un atkal?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1750
Vai ir jēga iet uz grēksūdzi, ja nav grēku nožēlas par izdarīto grēku?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1797
Ja grēksūdzē Dievs piedod grēkus, kāpēc Baznīca vēl runā par atlaidām?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1845
Kā izkopt sirdsapziņu?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1901
Vai pie grēksūdzes var iet cilvēks, kas nav katolis?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1935
Vai pie grēksūdzes var iet cilvēks, kas nav kristietis?
https://youtu.be/jfCz2OSmTHc?t=1944
