No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas (Guglielmo Giaquinta)
(No itāļu valodas tulkojusi Baiba Brūdere, Dr. Theol.)
1. Paredziet savu tikšanos ar Dievu! Sagatavojiet sirdi, nedomājot par to, ko darīsiet vai teiksiet, vienkārši paredziet laiku šim īpašajam brīdim, kad tiksieties ar Viņu.
2. Patiesība sasniegs sirdi, apgūstot lēnām – atkārtojot! Pievērsiet lielu uzmanību Dieva Vārdam, ko klausāties vai lasāt. Izvēlieties vienu teikumu vai frāzi, ko paņemt līdzi atlikušajā dienas gaitā. Atkārtojiet to bieži, sajūtiet garšu, izbaudiet, cik tas ir labs!
3. Paturiet atmiņā fragmentus no Svētajiem Rakstiem vai labām garīgām grāmatām! Lielākajai daļai no mums ir jāpiespiež savas nabaga smadzenes to darīt, taču tas ir tā vērts! Paslēpti atmiņā, tie būs mums vienmēr pieejami, un mēs varēsim smelties no to labuma jebkurā dienas vai nakts laikā. Svētais Augustīns ieteica īsas šautru lūgšanas (tā, piemēram, „Mans Kungs un mans Dievs, lai notiek Tavs prāts!” u.tml.); viņš teica, ka tās ir kā mīlestības bultas, kas sasniedz Dieva sirdi.
4. Pievērsiet īpašu uzmanību īsām lūgšanām, kuras lūdzaties katru dienu: „Esi sveicināta…”, „Tēvs mūsu…”, krusta zīme, lūgšanas pirms ēšanas utt. Izmantojiet daudzos dienas mirkļus, kad varat apstāties un atpūsties Viņa klātbūtnē!
5. Pievērsieties Kristum ar savu iztēli! Dažiem no jums šis ieteikums būs noderīgs un vienkāršs, citiem – kam iztēles spēks nav tik liels – to būs grūti praktizēt. Mēģiniet iedomāties mūsu Kungu Euharistijā vai arī tādu, kāds Viņš bija savas zemes dzīves laikā, iedomājieties Viņu esam sev blakus, pieskaroties jums, sarunājoties ar jums utt. Uzgleznojiet domās kādu ainu, kurā būtu attēloti Viņa dzīves noslēpumi (it īpaši, kad lūdzaties Rožukroņa noslēpumus)! Lieciet savai iztēlei pastrādāt pat ar nelielu piespiešanos, tas nenāks par sliktu! Lūgšanas laikā labāk ir fantazēt par mūsu Kungu, nekā ļaut prātam klejot apkārt un perināt domas par to, kā nav, vai kavēties pie sīkiem ievainojumiem, nenozīmīgām sajūtām, tukšībām utt.
6. Vienkārša klusā lūgšana un adorācija Vissvētākā Sakramenta priekšā var būt vislabākā un piemērotākā no visām jūsu lūgšanu praksēm. Šis ir ļoti svarīgs punkts: atcerēties, ka adorācija nav laiks, kas domāts lasīšanai, Rožukronim, Svēto Rakstu studijām vai tamlīdzīgi! Tam būtu jābūt klusuma laikam Viņa priekšā, mīlot Viņu un pielūdzot Viņa klātbūtni. Centieties iegūt ieradumu Viņu vienkārši uzlūkot: „Viņš skatās uz mani, un es skatos uz Viņu.” (Svētais Jānis Vianejs).
7. Pēdējais punkts ir visvispārīgākais. Paskatieties uz savas dienas notikumiem tā, kā uz tiem raudzītos Dievs! Ieraugiet Dievu it visā! Mēs esam Svētā Gara tempļi, un katrs mūsu dzīves mirklis ir dievišķās trīsvienīgās klātbūtnes piepildīts. Visa jēga ir tajā, ka jāļauj Jēzum iespaidot mūsu skatījumu uz notiekošo, mūsu domas un lēmumus it visā, jo „Viņā mēs dzīvojam, kustamies un esam.” (Apd 17, 28)
