V. E. Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna
Godājamie konferences dalībnieki!Sākumā es gribēju pateikt, ka apbrīnoju jūsu pacietību. Tā liecina par jūsu spēcīgo motivāciju, par jūsu gara slāpēm, vēlmi uzzināt vairāk par bīskapu
Godājamie konferences dalībnieki!Sākumā es gribēju pateikt, ka apbrīnoju jūsu pacietību. Tā liecina par jūsu spēcīgo motivāciju, par jūsu gara slāpēm, vēlmi uzzināt vairāk par bīskapu
Jūsu Eminences, Ekselences,Augsti godājamie kungi, manas dāmas un kungi.Man ir prieks runāt par bīskapu Boļeslavu Sloskānu. Es biju aizņemts ar „Translatio” jeb bīskapa mirstīgo atlieku
Eminence, Ekselences, konferences dalībnieki!Mēdz teikt – laiks no atmiņas dzēš daudzus cilvēka dzīves notikumus, dziļi noglabājot tikai to, kas mūs virzījis pa liktens nolemto ceļu.
Augsti godātie konferences dalībnieki!Šīsdienas konferences moto ir jau daudz reizes atkārtoti godināmā latviešu bīskapa Boļeslava Sloskāna vārdi, kurus vajadzētu ar zelta burtiem iekaldināt Latvijas valsts
Man ir īpašs prieks Ukrainas Bīskapu konferences un savā vārdā sveicināt Rīgas metropolītu-arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču kā šodienas konferences organizētāju un Jūsu Eminenci kardinālu, visus priesterus,
Par bīskapu Boļeslavu Sloskānu pirmo reizi uzzināju 1991. gadā Francijā, Medonā, Sv. Georgija centrā, no francūža, priestera-jezuīta Fransuā Rulo. Tēvs Fransuā personīgi pazina bīskapu un
© 2020 Katolis.lv KABIA,