Video projektā “Tiecības” Radio Marija Latvija programmas direktors priesteris Pēteris Skudra pastāstīja, ka viņa ticības dzīvē nozīmīga loma ir bijusi svētceļojumos uz Aglonu gūtajai pieredzei.
Priesteris piedzima ticīgā ģimenē, kurā bērni tika audzināti kristīgā garā. Visi kopā regulāri devušies svētceļojumos uz Aglonu. Bērnībā ticība tāpēc likusies pašsaprotama, tomēr pusaudža gados P. Skudra sācis sev uzdot jautājumus par ticību un Dievu, jo arī vienaudži esot viņu provocējuši, uzdodot jautājumus par neērtām tēmām, piemēram, par krustnešu iebrukumiem, inkvizīciju viduslaikos utml.. Pateicoties tiem, P. Skudra pats sācis meklēt atbildes uz saviem jautājumiem, tādā veidā vidusskolas laikā sākot apzinātu attiecību veidošanu ar Dievu.
Tieši šajā laikā – 16 līdz 17 gadu vecumā – P. Skudra piedzīvojis divas īpašas svētceļojuma pieredzes. Svētceļojums vienmēr esot bijis neatņemama vasaras sastāvdaļa, kaut gan jaunietim bieži vien tā saistījusies ar “tusiņu”, būšanu kopā ar draugiem, jautrību, protams, pa dienu neizpalika arī iešana un kopīgas lūgšanas. Viņaprāt, īsts svētceļojuma varējis būt tikai tad, kad tiek noiets garš ceļš, piemēram, no Rīgas, Talsiem. Jo tālāks, jo labāk! Tomēr šoreiz P. Skudra varējis piedalīties tikai divas dienas. Viņam neesot bijusi vēlme pievienoties kādai grupai pēdējās svētceļojuma dienās, tāpēc jaunietis pieņēmis kāda drauga aicinājumu doties no Daugavpils, jo šīs grupas svētceļojumus bijis plānots tikai divu dienu gājumā.
Lai arī skepse bijusi liela, jo, viņaprāt, divas dienas neesot nekāds svētceļojums, P. Skudru pārsteidzis šo cilvēku entuziasms, te viņš iepazinis, ka svētceļojums ir kaut kas vairāk nekā vienkārši iešana. Aglonā viņu aizkustināja tas, kā šie cilvēki stāstījuši par savu pieredzi, dalījušies, kā Dievs sniedzis atbildes uz viņu jautājumiem. P. Skudram bijis pārsteigums, ka tik īsā laikā – divās dienās – Dievs varējis izdarīt tik daudz cilvēku sirdīs. Viņa sirdī raisījušās pārdomas – bet kāpēc to visu nav izdevies piedzīvot man.
Nākamajā gadā viņš nolēmis ceļu līdz Aglonai mērot no Balviem. Toreiz grupas vadītāji ar savu personisko piemēru devuši iespēju atklāt, ka Dievs ir kaut kas reāls un īsts. Vienu no spēcīgākajām Dieva klātbūtnes pieredzēm P. Skudra guvis šī svētceļojuma pēdējā dienā. Vēl pirms svētceļojuma sportojot P. Skudra esot izmežģījis potīti, kas lielākas slodzes laikā mēgusi sāpēt. Ja grupa gājusi labā tempā, tad slodze neesot bijusi liela, bet, ja grupa gājusi lēnāk, tad potīte sāpējusi. Un tā noticis pēdējā dienā. P. Skudra bijis dusmīgs uz grupu, un arī laikā, kad grupai bija dota stunda iešanai klusumā, jaunietis esot dusmojies un lamājis Dievu, bet apņēmies, ka līdz Aglonai tomēr aiziešot.
Kad grupa apstājusies atpūsties, P. Skudra nosaitējis sāpošo kāju, kaut gan apzinājies, ka sāpes pašas par sevi nepāriešot un tās būšot jāiztur, un devies kopā ar pārējiem pēdējā posmā līdz Aglonai. Liels bijis viņa pārsteigums, kad, ieejot Aglonā, sapratis – kāja vairs nesāp. Tas P. Skudram esot bijis pierādījums tam, ka Dievam ir svarīgi, ja viņam stāstām par savām izjūtām, sāpēm, pat tad, ja dažkārt tas nozīmē būt neapmierinātām, arī lamāt Dievu.
Katoļu baznīcas informācijas aģentūras (KABIA) sociālo mediju informatīvās kampaņas “Tiecības” mērķis ir aktualizēt sabiedrībā tēmu par ticības un garīguma nozīmi cilvēka dzīvē un rosināt diskusiju par Dieva jeb Augstāka spēka klātesamību un Viņa ietekmi uz cilvēka ikdienas gaitām. Projektu veido 12 video sērijas, kurās garīdznieki un sabiedrībā pazīstami cilvēki stāsta par savām attiecībām ar Dievu un ticības nozīmi viņu dzīvē.
Visus līdz šim publicētos video sižetus vari noskatīties ŠEIT!
KABIA
